BorissMihailovs

dzimis Maskavā 1944. gada 6. oktobrī. 
Spēlētāja karjeras laikā :
Divkārtējs olimpiskais čempions (1972, 1976) un sudraba medaļas ieguvējs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs.
Astoņkārtējs pasaules čempions (1969-71, 1973-75, 1979). Labākais pasaules čempionātu uzbrucējs 1973. un 1979. gadā. Kopumā pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs PSRS izlases sastāvā aizvadījis 120 spēles, gūstot 109 vārtus.
Leģendārās Supersērijas -72 dalībnieks, kā arī 1979. gada Izaicinājuma kausa ieguvējs. 11 kārtējs PSRS čempions Maskavas CSKA sastāvā. 
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. Sākumā Maskavas CSKA komandā strādāja par Viktora Tihonova palīgu, pēc tam kļuva par Sanktpēterburgas SKA komandas galveno treneri. Divas sezonas kā galvenais treneris strādāja arī Maskavas CSKA.
No 2007. gada novembra Novokuzņeckas Metallurg galvenais treneris.
Krievijas izlases galvenais treneris  1992. – 1995. un 2001. - 2002. 1993. gadā Krievijas izlase Borisa Mihailova vadībā pasaules čempionātā izcīnīja zelta medaļas, bet 2002 izcīnīja sudraba medaļas.