Bakalaurs - latviešu "tautas augstskola"	Pievienoja: Margarita Miķelsone 3 tendences

Droši vien ar savu rakstu nekādu Ameriku neatklāšu, tomēr bija interesanti intervēt un vienkārši parunāties ar dažādiem jauniešiem, kuri patlaban studē, vai tikai plāno to darīt. Kas tad darās viņu galvās un vai pēdējos gados ir kas būtiski mainījies lēmumu pieņemšanas taktikā par to kur studēt, ko studēt un vai vispār to darīt?

Sākšu ar, manuprāt, pozitīva piemēra aprakstu par Skandināvijas valstu izglītības sistēmu. Runājoties ar Latvijas jauniešiem, parādās tā pati vecā problēma, ka lielum lielais vairums pēc vidusskolas pabeigšanas tomēr īsti nezina ko studēt un kas tas vispār ir, kur viņi grasās iestāties. Tāpēc, piemēram, skandināviem ir tāds brīnišķīgs izgudrojums kā tautas augstskola, kur iespējams „pamācīties", drīzāk gan es to sauktu par iespēju izzināt sevi, savas stiprās puses, intereses, kuras tad pēc šīs iestādes pabeigšanas, attīstīt kādā no izvēlētajām augstskolām.

Negribu, protams, vispārināt, sakot, ka jaunieši paši nezina, ko viņi grib mācīties pēc vidusskolas, taču apdomu laiks un sabiedrības spiediens dara savu, liekot viņiem iestāties reizēm pat vienalga kurā no augstskolām. Jo nav jau īsti kur likties, ja nu vienīgi iesaistīties darba tirgū, beiži vien veicot kādi zemi kvalificētu, neinteresantu darbu.

Tad nu tendence, ko novēroju, ka bakalaura studijas ir tāda kā latviešu „tautas augstskola", kuru laikā jaunietim ir iespēja saprast vai tas, kur viņš ir patlaban, ir pareizā vieta, vai pēc gada tomēr nebūtu vērts ko mainīt u.tml.

Bakalaurs ir kā starta platforma turpmākajiem, daudz pārdomātākiem studiju plāniem, nākotnes plāniem.

Interesanti, protams, bija noskaidrot kāda ir attieksme pret studijām ārzemēs. Viens no galvenajiem šķēršļiem to īstenošanai ir kredītsaistības, kuras nāksies uzņemties gan pašiem jauniešiem, gan to vecākiem, kas ir diezgan iespaidīgas, jo studēt un dzīvot ārzemēs nav lēti. Tāpēc bieži vien pēc vidusskolas jaunieši masveidā nebrauc uz ārzemēm, taču pēc pacelšanās no iepriekš minētās „starta platformas", kas kalpo kā labs pārdomu un iespēju izpētes laiks, bieži tiek pieņemts lēmums pastudēt ārzemēs (neaizmirsīsim arī par „Erasmus" piedāvātajām iespējām, kamēr studē bakalauros).

Studijām ārzemēs ir vairākas priekšrocības, tā ir iespēja iegūt zināšanas ļoti specifiskās nozarēs un novirzienos, ar augsta līmeņa pasniedzējiem, ko bieži vien Latvijā nemaz nav iespējams izdarīt. Kā arī visiem zināmā starptautiskās vides gaisa paelpošana :), valodas apgūšana un vispār redzesloka paplašināšana, mazliet atkāpjoties no savām etnocentriskajām latvieša pozīcijām.

Tad nu bakalaura laikā tiek izpētītas neskaitāmas studiju iespējas ārzemēs un apvedceļi kā to izdarīt pēc iespējas finansiāli nesāpīgākā veidā.

Labs piemērs, ko man izstāstīja kāda studente, padaloties ar saviem nākotnes plāniem.

„Es, piemēram, tagad studēju Kultūras akadēmijā Starptautiskos kultūras sakarus Latvija - Lielbritānija. Pēc tam gribu Lielbritānijā mācīties filmu režiju. Taču tagad mācoties šeit, man ir iespēja apgūt angļu valodu labā līmenī, padziļināti mācīties par britu kultūru, kā arī beidzot šo programmu man ir daudz reālākas iespējas tikt tajās Anglijas universitātēs, kurās piedāvā filmu režijas studijas, kā arī par daudz draudzīgākām studiju maksām".

Šis gan ir ļoti mērķtiecīgas studentes plāniņš, taču, manuprāt, lieliski iezīmē tendenci - doties uz ārzemēm pēc bakalaura, finansiālo apvedceļu izzondēšana, kā arī specializētāka studiju virziena izvēle, ko Latvijā nav iespējams īstenot.

Būtu interesanti dzirdēt arī citus viedokļus par mūsdienu Latvijas studentu!

Vērtē:

0 komentāri | 6 | 10 | Tēma: study
Ieteikt draugiem | pačivināt Twitter