Dzīvošana uz Mēness

Tehnoloģiski šāds projekts ir īstenojams, taču tam ir nepieciešams politisks atbalsts, uzskata Foins, kurš vada Eiropas pirmo Mēness projektu "Smart-1". Bāzes uz Mēness izvietošana ļaus sagatavoties pilnīgai Zemes pavadoņa apguvei, kā arī radīs iespēju cilvēces pārstāvju patvērumam krīzes situācijā.

Dzīvošana citā vidē ļaus iegūt vērtīgu informāciju gan par tehnoloģijām, gan par cilvēka psiholoģiju, un iegūtos datus nākotnē varēs izmantot kosmisko ceļojumu veiksmīgai nodrošināšanai. Pagaidām zinātniekiem nav skaidrs, kāda ietekme ir ilgstošai dzīvošanai zemas gravitācijas vidē.

Bezpilota "Smart-1" kosmosa kuģa palaišana ir paredzēta septembra sākumā, lai ar lidojumu uz Mēnesi apliecinātu Eiropas spēju tehnoloģiski nodrošināt tālus kosmosa pētījumus. "Smart-1" galvenais virzītājspēks būs ar saules baterijām darbināms jonu dzinējs, kas aizstās ierastāko ķīmisko degvielu.

Pēc 15 mēnešu ceļojuma ierodoties uz Mēness, "Smart-1" krāteros meklēs sasalušu ūdeni, kā arī analizēs virsmas minerālus. Tiks meklēti arī piemēroti nosēšanās laukumi nākamajiem ceļojumiem uz Mēnesi, piemēram, NASA plānotajam lidojumam 2009. gadā.

Jebkuru plānu izveidot bāzi uz Mēness īstenošana ir atkarīga no starptautiskās sadarbības. Iespējams, projektā varētu iekļauties arī Ķīna un Indija, kas iepriekš ir izteikušas gatavību sūtīt savus astronautus uz Mēnesi.