Gribasspēks. Astotās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēka “rīku kaste”

Četri pamati

Ir stāsts par to, ka pasauli uz savas muguras tur četri ziloņi, kuri savukārt stāv uz bruņurupuča, kas peld milzīgā okeānā.

Gribasspēks. Astotās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēka "rīku kaste"

Tāpat arī gribasspēks balstās uz četriem pamatiem, kas nodrošina nepieciešamos fiziskos resursus, bez kuriem būs grūti sasniegt savus mērķus. Šie četri pamati ir:

  • Miegs;
  • Ēdiens;
  • Svaigs gaiss;
  • Kustība.

Ja esam neizgulējušies, izsalkuši (vai ēdam zemas kvalitātes pārtiku), bez svaiga gaisa un ievērojam mazkustīgu dzīvesveidu, gribasspēks ir pirmā lieta, kurā pamanāmi “traucējumi” – ir grūtāk saņemties, izpildīt nolemto, sekot uzstādītajiem mērķiem, īstenot sapņus. Tāpat ir grūtāk īstenot viltības gribasspēka attīstīšanai. Vienlaikus – ievērojot šīs četras pamatlietas, uzlabojumi ir vērojami ne tikai attiecībā uz gribasspēku.

“Rītdienas es”

Cilvēkiem vairumā gadījumu ir idealizēts un nereāls priekšstats par nākotni, tostarp par savu “rītdienas es” – sevis versiju, kas ir organizētāka, apņēmīgāka, atbildīgāka, disciplinētāka, dzīvo veselīgāk utt. “Rītdienas es” atrisinās un izdarīs visu to, kam šodien trūkst motivācijas, apņēmības, laika. Turklāt tas notiks pats no sevis. Taču šodien, sev apsolījuši, ka ar “rītdienu” viss būs citādāk, varam atļauties darīt, kā esam ieraduši.

Domāšanas kļūdas dēļ iespēju izdarīt/veikt labāku izvēli mūsu prāts uztver kā jau kaut ko paveiktu. Piemēram, ja ēdnīcā mums ir iespēja izvēlēties gan veselīgu, gan neveselīgu maltīti, esam pārliecināti, ka kaut kad izvēlēsimies veselīgāku variantu, tāpēc “šoreiz” atļaujamies paēst kā parasti.

Šo tendenci apstiprina gan laboratorijā veikti eksperimenti, gan gadījums ar ātrās ēdināšanas restorānu – kad restorāns noteiktas sabiedrības daļas spiediena rezultātā savā ēdienkartē iekļāva arī veselīgākas izvēles, burgeru pārdošanas apjomi ievērojami pieauga. 

“Rītdienas es” dzīvo ideālajā nevis reālajā pasaulē, ko apliecina kāds pētījums – cilvēku atbildes uz jautājumu “Vidēji, cik reizes nedēļā tu sportosi nākamajā mēnesī?” neatšķīrās no atbildēm, kas tika sniegtas uz to pašu jautājumu tikai ar piebildi “ideālajā gadījumā”. Turklāt cilvēku optimisms nebija zudis arī tad, kad “nākamais” mēnesis bija pienācis un cilvēki bija pārliecinājušies par savas apņēmības neatbilstību realitātei; pat pretēji – lai atgūtu iekavēto, cilvēki izrādīja vēl lielāku apņēmību.

Kā izkļūt no šīs situācijas? Atmet domu, ka rītdiena būs labāka par šodienu un ka rīt būsi citādāks, nekā esi šodien. Tā vietā pieņem citu domu – rītdiena būs tieši tāda pati kā šodiena. Visus labos darbus, kurus neizdarīju šodien, neizdarīšu arī rīt; šodien pastrādātos “nedarbus”, pastrādāšu arī rīt. Šāda veida domāšana maina vienas atsevišķas darbības niecīgo svaru un palielina iespēju to mainīt.

Lekcijā atgādināju par trīs gribasspēka daļām (spējām) – spēju vēlēties/uzstādīt mērķi, spēju teikt “jā” un spēju teikt “nē”. Lai trenētu un stiprinātu savu spēju pateikt “jā” un “nē”, ikdienā varam ieviest dažādus vienkāršus paradumus, kas liks mums regulāri atcerēties par savām izvēlēm un ļaus sevi pieradināt pie noteiktām darbībām. Te labi noderēs paradumi, kas nav pārāk būtiski, bet bieži. Piemēram, atteikšanās no kafijas vai kāda cita bieži lietota pārtikas produkta – ne veselības vai citu apsvērumu dēļ, bet gribasspēka treniņa nolūkos. Tāpat var ieviest jaunus paradumus – piemēram, izdzert glāzi ūdens noteiktā laikā vai situācijā; vērt durvis ar vienu vai otru roku; sākt iet ar vienu vai otru kāju; ģērbties noteiktā secībā u.tml. Un, kad tie kļūst par paradumiem, atkal tos mainīt. Šādā veidā trenēsim savu spēju pamanīt, ko darām (apzinātību), un spēju iemācīties lietas darīt citādāk.

Izvēle

Pētījumi liecina, ka nepieciešamība izvēlēties vai pieņemt lēmumu arī “tērē” mūsu gribasspēku. Tāpēc lēmuma pieņemšanu labāk neatlikt uz laiku, kad esam noguruši, izsalkuši, izsmelti. Piemēram, ja zinām, ka vakarā pēc darba gribēsim nodoties kādai būtiskai aktivitātei, saprātīgi būtu jau iepriekš izvēlēties, ko un kā darīsim, nevis atlikt lēmumu uz darīšanas brīdi. Tādējādi samazināsim risku nonākt situācijā, kad neizvēlamies neko.

Tāpat, ja esam apņēmušies attīstīties vairākās jomās (ievērot veselīgāku dzīvesveidu, apgūt jaunu svešvalodu, atbrīvoties no kaitīgajiem ieradumiem u.tml.), lielāka iespējamība, ka to īstenosim, būs tad, ja sāksim ar vienu lietu.

“Tikai vienu”

Parasti šo izmantojam vāja gribasspēka situācijās – “vēl tikai vienu sēriju/konfekti/reizi utt.”. Taču šo var izmantot kā tehniku, lai trenētu vienu no gribasspēka daļām – spēju teikt “jā”. Piemēram, apņemoties pietupties tikai vienu reizi, izlasīt tikai vienu lapaspusi, uzrakstīt tikai vienu teikumu, nomazgāt tikai vienu trauku utt. Un, darbību iesākot, ir viegli to turpināt (kā zinām no pieredzes ar seriāliem vai konfektēm).

Šo tehniku var noformulēt arī kā “tikai 10 minūtes”, un varam to izmantot gadījumos, kad nepieciešams veikt kaut ko nepatīkamu – apņemoties kaut ko darīt tikai 10 minūtes ar domu, ka pēc 10 minūtēm darāmo varēsim nolikt malā. Viltība ir tajā, ka bieži pēc pirmajām 10 minūtēm izrādās, ka paveicamais nav ne grūts, ne nepatīkams un to var turpināt arī ilgāk vai līdz tas ir padarīts.

Izmanto inerci

Inerces tehnikas būtība ir uzsākt kustību/darbību, kas ved mūs vajadzīgajā virzienā. Piemēram, modinātāju novietot tā, ka esam spiesti izkāpt no gultas, lai to izslēgtu (reiz izkāpjot, ir vieglāk tajā neatgriezties); zobu birsti un pastu nolikt pie gultas, lai zobus varam sākt tīrīt, vēl esot gultā (pēc brīža jau būsim spiesti izkāpt no gultas, lai izskalotu muti); atnākot no darba, uzvilkt sporta nevis mājas drēbēs (ja jau esam sporta tērpā, doties pasportot būs vieglāk). 

Pierakstīt attaisnojumus

Bieži, kad neizdarām to, ko esam apņēmušies, tam it kā ir svarīgi iemesli. Ir vērts tos pierakstīt un pēc kāda laika pārlūkot. Cilvēki, kas šo praktizē, parasti ir pārsteigti, cik īsi un neīsti šie saraksti izrādās.

“Pie velna!”

Viens no veidiem, kā mēs paši sabotējam savus mērķus, ir padošanās pie pirmās neveiksmes – savā impulsivitātē nosakām “Pie velna!” un “sabojājam” to, ko jau esam paveikuši. Piemēram, ievērojot diētu, kādā reizē apēdam vairāk nekā “drīkstējām” vai, vēloties iekrāt, iztērējam vairāk nekā bijām vēlējušies. Šādos gadījumos varam praktizēt laipnu un iejūtīgu attieksmi pret sevi (vairāk par šo stāstīju iepriekšējā lekcijā), kā arī “neveiksmi” vienkārši pamanīt, “piecelties” un turpināt no tās vietas, kurā atrodamies.

Prokrastinācija

Lekcijās prokrastinācijai nepievērsu atsevišķu uzmanību, taču, runājot par gribasspēku un mērķu sasniegšanu, ir vērts to pieminēt. Prokrastinācijas skaidrošanai ir radītas neskaitāmas teorijas, un novēršanai tiek piedāvāti dažādi alternatīvi risinājumi. Piedāvāju iepazīties ar vienkāršu, tēlainu Tima Ērbana (Tim Urban) skaidrojumu vai filozofisku un ne mazāk interesantu “The New York Times” skaidrojumu.

Prokrastināciju var uzlūkot arī kā mēģinājumu izvairīties no ciešanām, jo viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ atliekam darbu izpildi, ir vēlme izvairīties no ciešanām, kas ar to saistītas. Uz ko budisma filozofija atbild: tā kā izvairīties no ciešanām principā nav iespējams, arī mūsu stratēģijas, kas vērstas uz nedarīšanu ar mērķi izvairīties no ciešanām, principā ir neiespējamas. Tāpēc saprātīgāk ir pieņemt ciešanas kā neizbēgamu eksistences daļu, un, paradoksāli, bet tieši ar pieņemšanu tās mazinās.

Praktizēt, praktizēt, praktizēt

Visi norādījumi un rīki, ar kuriem esmu iepazīstinājis šajā kursā, darbosies tikai tad, ja tos liksim lietā. Mums var būt apjomīga teorētisko zināšanu bāze, taču PRAKSE IR GALVENĀ. Un prakse ir vienkārši atkārtošana. Lai savā dzīvē ieviestu jaunas lietas, tās ir jāatkārto vēl un vēl, un vēl, līdz tās kļūst par ieradumu, savukārt, lai atbrīvotos no nevēlamajiem ieradumiem, tie ir jāpamana un jāaizstāj ar ko jaunu, kas atkal ir jāatkārto vēl un vēl, un vēl. Šādā veidā notiek iemācīšanās, un šādi varam mainīties – gan gribasspēka, gan jebkurā citā jomā.

Avoti padziļinātai izpētei

Ansis Jurģis Stabingis 
LU Open Minded