Gribasspēks. Ceturtās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēks un smadzenes

Pateicoties mūsdienu neirozinātnes atklājumiem, varam gūt dziļāku ieskatu tajā, kā smadzeņu uzbūve un funkcijas ir saistītas ar gribasspēku.

Lai arī cik attīstītas būtu mūsu smadzenes, no mūsu, cilvēku, viedokļa ne vienmēr tās darbojas “saskaņoti”. Dažādas smadzeņu daļas atbild par dažādām dzīves jomām vai funkcijām, un katrai no tām ir savas prioritātes. Tāpēc izvēles jautājumi un situācijas, kurās nonākam, bieži ir vienkārši bioloģiski noteiktas, nevis “nepareizas” dzīves vai izvēles rezultāts.

Lekcijā minēju amerikāņu ārsta Daniela Sīgla (Daniel Siegel) smadzeņu rokas modeli, kas ilustrē smadzeņu daļas un ļauj mums labāk izprast smadzeņu darbības principus, tostarp arī gribasspēku.

Smadzeņu rokas modelis:

  • Plauksta (kodols) – atbild par instinktiem, fiziskajām pamatnepieciešamībām (ēdiens, drošība, pajumte, siltums); 
  • Īkšķis (limbiskā sistēma) – atbild par dzīvību, rūpēm par pēcnācējiem (mazuļu sargāšana), ilgtermiņa atmiņu, emocijām, emocionālo piesaisti; 
  • Pirksti (garoza) – atbild par domāšanu, informācijas apstrādi (kā uztveram, saprotam, izzinām, analizējam pasauli).
Gribasspēks. Ceturtās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēks un smadzenes

Cita svarīga daļa ir smadzeņu garozas pieres daivas, kuras atrodas aiz pieres un acīm. Pieres daivu funkcijas ir sekojošas:

  • Plānošana;
  • Situācijas novērtēšana;
  • Uzmanības noturēšana;
  • Uz mērķi vērsta rīcība;
  • Īstermiņa atmiņa;
  • Problēmu risināšana;
  • Emocionālā pašregulācija.

Kā redzams, daudzas no šīm funkcijām ir tieši saistītas ar gribasspēku, tāpēc, attīstot pieres daivas, tiek attīstīts arī gribasspēks. Un, kā jau atkārtoti esmu norādījis, lekcijā veiktais elpas vērošanas vingrinājumus ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs veids, kas palīdzēs to izdarīt.

Neiroplasticitāte

Pētījumi liecina, ka mūsu smadzenes nepārtraukti mainās, tostarp arī fiziskā – nervu šūnu līmenī. Šo smadzeņu īpašību sauc par neiroplasticitāti. 

Izmaiņas notiek pieredzes rezultātā, un smadzenes nešķiro, ko atcerēties un ko ne; tās atceras to, ko atkārtojam – piemēram, ja sekojam impulsiem, tās iegaumē sekošanu impulsiem. Vai pretēji – ja kontrolējam impulsus, tās iegaumē impulsu kontroli. Mēs iemācāmies to, ko atkārtojam, savukārt to, ko esam iemācījušies, ir vieglāk darīt. Tāpēc ir ļoti būtiski savā domāšanā būt apzinātiem – sekot līdzi tam, ko un kā mēs domājam.

Zinot šo, mūsu rīcība var būt atbildīgāka, kas savukārt veicinās izmaiņas mūsu smadzenēs. Attiecīgi – rīkojoties apzinātāk un praktizējot noteiktas lietas, notiks izmaiņas arī gribasspēkā.

Gribasspēks. Ceturtās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēks un smadzenes

“Iebūvētais” smadzeņu konflikts

Gribasspēks. Ceturtās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēks un smadzenes

(Attēls no Kellijas Makgongālas (Kelly McGonigal) grāmatas “Willpower Instinct”)

Ja iepriekšējā lekcijā minēto zefīru pētījumu aplūkojam no smadzeņu darbības perspektīvas, redzam, ka šis konflikts jau ir “iebūvēts” mūsu smadzenēs, jo atbilde uz jautājumu “Ko es vēlos?” rodas divās vietās vienlaikus. Smadzeņu garozu, īpaši pieres daivas, mēs izmantojam, lai sapņotu, plānotu un izvirzītu mērķus, savukārt zemgarozas zonās atbilde uz šo jautājumu ir: “Es vēlos, lai man ir labi, nav slikti, un apmierinājums ir tūlītējs”. Attiecīgi, izvēloties vieglāko – tūlītēju apmierinājumu –, ilgtermiņa mērķu sasniegšana kļūst mazāk iespējama.

Te ir būtiski saprast, ka abas vēlmes (īstermiņa un ilgtermiņa) darbojas vienlaikus, un šis konflikts nav nedz audzināšanas, nedz vāja rakstura rezultāts, bet gan eksistenciāla īpatnība.

Gribasspēka trīs daļas (spējas)

Iepriekšējā lekcijā stāstīju par gribasspēka trīs daļām vai spējām – spēju vēlēties/uzstādīt mērķi, spēju pateikt “nē” (nedarīt) un spēju pateikt “jā” (darīt); arī par šīm daļām atbild pieres daivas.

Regulāri darbinot smadzenes noteiktā veidā – uzstādot mērķus, sakot “jā” darbībām, kas tuvina mērķim, un atturoties no darbībām, kas traucē sasniegt mērķi, smadzeņu pieres daivās rodas jauni neironu savienojumi, kas nākotnē ļauj vieglāk izvēlēties to, kas ved pie vēlamā rezultāta. 

Izprotot smadzeņu darbības principus, labāk saprotama kļūst gribasspēka analoģija ar muskuli: noteikta veida darbību atkārtošana veicina attiecīgas izmaiņas – fiziskajā pasaulē tie ir fiziski vingrinājumi, psiholoģiskajā – prāta vingrinājumi.

Gribasspēks. Ceturtās lekcijas kopsavilkums: Gribasspēks un smadzenes

(Attēls no Kellijas Makgongālas (Kelly McGonigal) grāmatas “Willpower Instinct”)

Ansis Jurģis Stabingis 
LU Open Minded