Stress
Stresa situācijās smadzenes darbojas specifiskā režīmā, kura galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no situācijas ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Mūsu dabiskā reakcija uz stresu (vai agresiju) ir vērsta uz izdzīvošanu nevis dzīves kvalitāti, tāpēc tā ne vienmēr ir labākā reakcija.
Reaģējot uz stresu, mēs saspringstam, kā rezultātā paši veicinām situācijas attīstību agresīvā virzienā. Atslābināšanās ir pirmais un vienkāršākais veids, kā atgūt mieru, savukārt miera stāvoklī mūsu uztvere ir skaidrāka, un mēs spējam reaģēt adekvātāk, ne tik impulsīvi.
Aikido un attiecību skolotājs Pols Lindens (Paul Linden) šo paskaidro īsi, kodolīgi un acīmredzami – vienkārši brīnišķīgi.
Gribasspēks un elpošana
Stresa situācijā asinis no pieres daivām aizplūst uz zemgarozas struktūrām, lai mūsu reakcija kļūtu maksimāli impulsīva un efektīva, kā rezultātā cieš mūsu gribasspēks. Toties, lai kaut ko izdomātu, atrisinātu vai izanalizētu, mums ir nepieciešams klusums un miers, kas savukārt liek asinīm aizplūst uz smadzeņu garozu un pieres daivām – smadzeņu daļu, kas atbild par gribasspēku.
Mēs nevaram ar savu prātu un gribu ietekmēt asinsapgādi, taču mūsu rīcībā ir kāds cits rīks – elpošana; un mēs varam veikt apzinātu izvēli elpot lēnāk, dziļāk, kas savukārt ietekmē mūsu ķermeņa darbību un līdz ar to arī gribasspēku.
Stresa situācijās mēs elpojam sekli un strauji, un uzsvars ir uz ieelpu, savukārt miera stāvoklī mēs elpojam mierīgi, dziļi, un uzsvars ir uz izelpu. Līdz ar to, ja vēlamies attīstīt gribasspēku, viens no veidiem ir elpas kontrole (lēna elpošana), kas vienlaikus kalpo arī kā “pirmā palīdzība” stresa situācijās.
Lai apgūtu lēnu elpošanu un tā kļūtu par efektīvu rīku stresa situācijās, ir būtiski to praktizēt ikdienā, arī miera stāvoklī, jo pastāv liela iespējamība, ka, parādoties trauksmei, šo norādījumu neatcerēsimies.
Šis ir pavisam vienkāršs un fizisks vingrinājums, kas palīdz tikt galā ar stresu un attīstīt gribasspēku, turklāt iedarbojas divējādi: pirmkārt, vingrinājuma laikā mūsu uzmanība ir pievērsta elpai – tādējādi tiek trenēta uzmanība un impulsu kontrole, kas savukārt attīsta gribasspēku; otrkārt, regulējot elpu, mēs regulējam arī asinsapgādi, līdz ar to ietekmējam sava ķermeņa funkcionēšanu.
Pulsa varietāte
Lekcijā minēju tādu parametru kā sirds ritma jeb pulsa varietāte (heart rate variability, HRV). Tas ir vienkārši izmērāms rādītājs, kas parāda cilvēka gatavību “piecelties” pēc neveiksmes vai sakāves, savukārt spēja “piecelties”, mēģināt vēlreiz un doties tālāk, ir gribasspēka izpausme. Līdz ar to HRV var saukt arī par gribasspēka rādītāju.
Lai gūtu plašāku ieskatu, aicinu noskatīties video par amerikāņu ārsta Ričarda Gevirca (RichardGevirtz) veiktajiem pētījumiem HRV jomā.
Tāpat iespējams izmēģināt kādu no viedierīcēm paredzētajām aplikācijām (piemēram, Serenity: Play Google un App Store), kas nosaka stresa līmeni, izmantojot tieši HRV, un vienlaikus piedāvā vadītas meditācijas apzinātības un lēnas elpošanas praktizēšanai.
Ķermeņa ietekme uz pašsajūtu
Mēs zinām, ka mūsu ķermeņa valoda atspoguļo mūsu emocijas. Bet mazāk zināms ir tas, ka tas notiek arī pretēji, – mūsu ķermeņa poza ietekmē mūsu emocionālo stāvokli. Vērojot un apzināti mainot sava ķermeņa pozu, mainās mūsu emocionālais stāvoklis, kas savukārt ietekmē mūsu mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un tās uztveri.
Ja esam saguruši, jūtamies vāji, bezspēcīgi – mēs saraujamies, “paslēpjamies” un paliekam “mazāki”. Ja jūtamies vareni, spēcīgi, moži – mēs izslejamies, paliekam “lielāki”.
Zināšanu padziļināšanai aicinu noskatīties video par to, kā ķermeņa valoda ietekmē to, kas mēs esam.
Zinot šo, situācijās, kad nepieciešams darīt kaut ko, ko nevēlamies vai kas šķiet izaicinošs, mēs varam pievērst uzmanību savai ķermeņa pozai un apzināti mainīt to, tādējādi mainot savu emocionālo stāvokli un attieksmi pret situāciju.
Arī šī norādījuma ievērošana spēj ietekmēt mūsu gribasspēku, jo tas iedarbojas uz mums divējādi: pirmkārt, mainot fizioloģiju, mainās mūsu attieksme, uztvere, emocionālais stāvoklis; otrkārt, pievēršot uzmanību ķermenim, mēs trenējam uzmanību (attīstām pieres daivas un līdz ar to arī gribasspēku).
Ir daudz dažādu vingrinājumu, kas var mums palīdzēt apgūt lēnu elpošanu, tikt galā ar stresu, attīstīt gribasspēku, taču, lai tie dotu rezultātu, ir nepieciešama regulāra un neatlaidīga prakse.
Noslēgumā piedāvāju noklausīties vadītu meditāciju audio formātā, kas palīdzēs apgūt lēnu elpošanu.
Ansis Jurģis Stabingis
LU Open Minded