Laime ir prasme. Tāpēc arī laimi var apgūt.
Kā jebkurai prasmei — lai to apgūtu, ir jāiegulda resursi.
Galvenais ieguldījums, kas nepieciešams laimes prakses apguvei, ir regulāra prakse.
Nodarbību laikā stāstīju par vairākām idejām un praksēm (pateicība, laimes vēlēšana, apzinātības meditācija — elpas vērošana, …). Ar to, ka šīs prakses ir zināmas, nav pietiekami. Tās ir jādara — regulāri, mērķtiecīgi, neatlaidīgi. Tikai praktizējot, var apgūt jaunas iemaņas — vai tās būtu kokles spēle, zobenu cīņas, zīmēšana vai laime. Tikai praktizējot.
Un tikai no mums katra paša ir atkarīgs tas, vai praktizēsim un kā praktizēsim. Neviens cits to nevar izkontrolēt, neviens nevar mūs piespiest praktizēt, neviens nevar novērtēt mūsu prakses kvalitāti un mūsu attieksmi prakses laikā — tikai mēs paši.
Šīs lekcijas deva ieskatu, ievadu, pirmo (iespējams) grūdienu. Tālāk — prakse, prakse, prakse.
Vēlreiz — ar laimi būs tāpat kā ar jebkuru citu praksi — praktizējot būs vieglāki un grūtāki brīži, būs brīži, kad sanāk, būs brīži, kad neizdodas. Būs brīži, kad prakse notiks pati, būs brīži, kad tā aizmirsīsies, un pat kādu laiku nesanāks papraktizēt. Tā tas ir visām praksēm, arī laime nav nekāds izņēmums. Svarīgi ir saglabāt uzvarošo attieksmi — laipnu neatlaidību. Ar laipnību (nepārmetot sev, nenosodot sevi) un neatlaidību (pacietīgi atkārtojot, vai sākot vēlreiz, vēlreiz, un vēlreiz) var sasniegt milzu lietas.
Ja kaut kas sanāk, ja kaut kas nesanāk, ir iespējams atgriezties pie lekciju konspektiem, pierakstiem, varbūt vēlreiz noskatīties video. Ir iespējams arī nopietnāk iedziļināties apzinātības tēmā — regulāri vadu kursus un nodarbības (vairāk informācijas: www.aumprakse.lv). Bet tomēr – pats būtiskākais ir prakse. Prakse ir nepieciešamais nosacījums.
Esiet laimīgi!
Ansis J Stabingis