Jautājums:
Lekcijā bija runa, ka nevajadzētu baidīties no vajadzības izteiksmes, taču šī izteiksme var radīt pārpratumus. Piemēram: “Sarkanajai mašīnai ir jādod ceļš.” Kā izmantot vajadzības izteiksmi, lai būtu viennozīmīgi skaidrs – sarkanā mašīna ir pienākuma pildītājs vai labuma guvējs? Es, piemēram, baidos no vajadzības izteiksmes, īpaši, ja tulkoju juridiskus u.tml. tekstus.
Pasniedzējas atbilde:
Juridiskie teksti ir gandrīz kā cita pasaule; zinu, ka tajos precizitātei ir lielāka nozīme nekā ikdienā, Jums taisnība.
Jautājums:
Manuprāt, pie biežākajām kļūdām var minēt arī vārda “zināt” nepareizu locīšanu trešajā personā – viņš, viņa “zina” (nevis “zin”). To diemžēl nākas dzirdēt un lasīt visai bieži. Un, protams, arī bēdīgi slaveno “kad” saikļa “ka” vietā.
Pasniedzējas atbilde:
Par “zin” un “zina” runāšu vienā no nākamajām lekcijām. Darbības vārdu “zin” lietoja Rainis, un kādreiz tā nebija kļūda. Tāpat kā “vaj” tur, kur tagad rakstām “vai”.
Jautājums:
Neesmu tik sena kā Rainis, bet arī man skolā mācīja, ka pareizi ir abi varianti – gan “zin”, gan “zina”. Tas, ka pareizi ir “zina”, nolemts tikai pirms dažiem gadiem. Reti gan gadās to dzirdēt, lielākā daļa cilvēku tomēr lieto īsāko variantu.
Pasniedzējas atbilde:
Manuprāt, “zina” ir valodnieku apstiprināts vismaz pirms 30 gadiem, precīzāk neesmu pētījusi. Teikt var abējādi, ja vien neesat radio vai TV diktors. Manas lekcijas ir par rakstu valodu, tāpēc atgādinu, ka rakstot gan “zina” jāievēro vienmēr.
Jautājums:
Sakiet, kādas ir Jūsu domas par šobrīd presē ļoti bieži lietoto vārdu “sagaidīt”? Nesen ar kolēģi par to runājām. Piemēram: “Es sagaidu, ka Latvijas izaugsme turpināsies.” u.tml. It kā jau viena no nozīmēm (pēc LLVV) ir “paredzēt, būt sagatavotam”, tomēr stilistiski šādi teikumi liekas neveikli, un šķiet, ka tā “sagaidīšana” presē šobrīd tiek ekspluatēta gan vietā, gan nevietā. Varbūt labāk lietot, piemēram, vārdu “ceru” nevis “sagaidu”?
Pasniedzējas atbilde:
Esam ar kolēģiem par šo runājuši: man arī subjektīvi nepatīk “sagaidīt”, kur var rakstīt “cerēt”, “baidīties”, “paredzēt, ka … notiks”. Tomēr kāds jau pirms manis atrada, ka “sagaidīt” šādā nozīmē ir jau Blaumanis rakstījis. Tādēļ LLVV sagaidīt trešā nozīme ir “paredzēt, būt gatavam”. Skat. http://www.tezaurs.lv/#/sv/sagaid%C4%ABt