Esam apkopojuši pasniedzējas atbildes uz dalībnieku jautājumiem no kursa iepriekšējiem cēlieniem. Silti iesakām tās izlasīt, lai papildinātu un padziļinātu savas kursā iegūtās zināšanas.
Jautājums: Vai Jums ir kādi ieteikumi vai “triki”, kā svešvalodu apgūt pašmācības ceļā?
Pasniedzējas atbilde:
Sākumā ir nepieciešams avots vai palīglīdzeklis, kas sniegs informāciju un instrukcijas. Tam var lieliski noderēt dažādas aplikācijas. Šobrīd ir pieejamas daudzas vietnes un aplikācijas, kas palīdz “būt kontaktā” ar svešvalodu un ir labs instruments svešvalodu apguvē.
Piemēram:
“Duolingo” – viegli pārvaldāma, atraktīva, nodarbības pastāvīgi tiek uzlabotas un papildinātas.
“Babbel” – apvieno gan vārdu krājumu, gan gramatiku, turklāt nodarbības visu laiku tiek papildinātas. Var piekļūt jebkurā laikā.
“Busuu” – salīdzinoši jauna, ietver dažādus rīkus. Ir dzirdētas labas atsauksmes.
Lai jauniegūtās zināšana nezustu, laikam starp teoriju un praksi jābūt pēc iespējas īsākam. Ja smadzenes teorētiskajām zināšanām neatrod praktisku pielietojumu, informācija tiek “noārdīta”.
- Atcerieties KLII formulu (know – learn – immitate – innovate), no jaunapgūtajiem vārdiem/gramatikas veidojiet savus teikumus, kas pāraug stāstos. To var darīt, kladē pierakstot jaunus teikumus, vēlāk – runājot ar sevi (ieteikums no 1. lekcijas).
- Interaktīvākai pieejai un, ja ar grāmatas/aplikācijas pamatmateriāliem nepietiek, var izmantot “YouTube”. Piemēram, angļu valodas apguvei ir pieejamas daudzas video nodarbības dažādos formātos un stilos. Ierakstot, piemēram, “a/the articles”, tiks piedāvāti daudzi video, kurus varēsit noskatīties.
- Ilgtermiņā iesaku mainīt savus ikdienas paradumus par labu svešvalodai. Piemēram, ja Jums patīk no rītiem lasīt ziņas vai horoskopus, dariet to svešvalodā nevis dzimtajā valodā. Pati izmantoju vietni www.newsinlevels.com. Pieņemu, kas līdzīgs pieejams arī citās svešvalodās. Te palīdzēs “Google”. 🙂
Šādā veidā svešvaloda ļoti dabiski “iefiltrēsies” Jūsu reālās dzīves kontekstā. - Ir dažādas aplikācijas, kas palīdz atrast svešvalodas sarunu biedrus (lielisks veids, kā uzlabot runātprasmi). Vairāk par šīm aplikācijām: https://preply.com/en/blog/language-exchange-app/#scroll-to-heading-0
Lai veicas svešvalodu apguvē!!!
Jautājums: Kā cilvēkiem ar logopēdiskiem traucējumiem apgūt svešvalodu? Man šādi traucējumi nav konstatēti, taču dzīves gaitā ar svešvalodu apguvi ir klājies grūti. Angļu valodu, kas bija mana trešā svešvaloda, esmu apguvusi, taču ar vācu valodu neveicas, neatkarīgi no pūliņiem un dzīvošanas Vācijā. Man “mežģās mēle”, nevaru izrunāt vārdus, bieži pārskatos, runāju ar lielām pauzēm.
Pasniedzējas atbilde:
Runājot par logopēdiskajiem traucējumiem, – ja tie ir klīniski diagnosticēti (dzimtajā valodā), noteikti būtu jāvēršas pēc palīdzības pie runas terapeita. Pirms ķeraties pie svešvalodas apguves, šo problēmu vajadzētu atrisināt dzimtajā valodā.
Ir svešvalodas, kuru apguve tā dēļ var sagādāt grūtības, jo katrai valodai ir individuālas skaņas, kuru izruna var kļūt par lielu izaicinājumu jebkuram cilvēkam.
Tā kā klīnisku traucējumu Jums nav, iemesli var būt dažādi. Nepazīstot Jūs un nezinot Jūsu pieredzi personīgi, dalīšos ar dažām vispusīgām pārdomām; iespējams, kāda no tām palīdzēs izprast savu situāciju.
- Ir grūti saprast, kuru no valodām (angļu vai vācu) Jūs apguvāt pirmo. Ja tā bija angļu valoda, runa var būt par pirmās svešvalodas interferenci jeb iejaukšanos (par to runāju 3. lekcijā). Tas nozīmē, ka angļu valoda nepārtraukti vēlas “ņemt virsroku”, un tas, lietojot vācu valodu, atspoguļojas izrunā, teikumu veidošanā, pareizo vārdu meklēšanā utt. Neskatoties uz to, ka abām valodām ir daudz kopīgā, katrai no tām ir savas individuālās īpatnības. Tas var novest pie pārteikšanās, “mēles mežģīšanās”, pauzēm. Cilvēkiem, kuri apgūst/pārvalda vairāk par 2-3 valodām, tas ir raksturīgi. Taču jāņem arī vērā, ka vecums un vispārējo prāta spēju kvalitāte spēlē nozīmīgu lomu.
- Var gadīties, ka konkrētā svešvaloda “neiet pie sirds”, bet tā ir jāapgūst, piemēram, darba vajadzībām. Tad notiek neapzināta atgrūšana, kā dēļ var šķist, ka to apgūt un lietot ir grūtāk nekā kādu citu svešvalodu.
- Ja vācu valodu apguvāt pēc angļu valodas un ja ņemam vērā Jūsu secinājumu, ka ar valodām Jums vienmēr ir gājis grūti, iespējams, ar angļu valodu esat izsmēlusi “pacietības rezerves”. Turklāt, ja ceļš līdz angļu valodai nebija viegls, visas emocijas, kas saistās ar mācīšanās procesu, varēja pāriet uz vācu valodu.
- Salīdzinot angļu un vācu valodu, otra tomēr ir grūtāka un “tālāka” no latviešu valodas. Angļu valoda ir universālāka un vienkāršāka, turklāt pasaulē lielā mērā “valda” angļu valoda (IT joma, izklaide, mediji, atsevišķas nozares utt.), līdz ar to angļu valoda visu laiku ir “acu priekšā”. Tai ir vairāk iespēju “ielavīties” mūsu apziņā. Vācu valodai šādas priekšrocības nav.
- Dzīve konkrētās valodas mītnes zemē negarantē tās apguvi. Piemēram, daudzi cilvēki, dzīvojot Lielbritānijā, tā arī neapgūst angļu valodu. Tas ir saistīts ar neapzinātu barjeru starp sevi un valodu (kā kaut ko svešu).
Ceru, ka atbildes sniegs kādu domu pavedienu, lai Jūs pati nonāktu pie īstās atbildes. Ja varu vēl kā palīdzēt, dodiet ziņu.
Jautājums: Kā 7 gadus vecam bērnam iemācīt klausīties, kas ir svarīgi svešvalodas apguvē, ja līdz skolai tas nav iemācīts?
Pasniedzējas atbilde:
Jāsaka, ka iemācīt nevar. Var tikai motivēt, ieinteresēt, veicināt izpratni par svešvalodu. Visam, ar ko bērni saskaras šajā vecumā, ir jābūt interesi raisošam. Diemžēl, svešvalodu nevar uzskatīt par citiem priekšmetiem līdzvērtīgu (piem., matemātikai, dabas zinībām u.c.), jo svešvaloda ir “izrauta” no reālā konteksta un būtībā bērnam šajā vecumā nav vajadzīga, jo gan Jūs, kā mamma, gan ap bērnu esošā pasaule runā dzimtajā valodā, un viņam ar to pietiek, lai apmierinātu savas ikdienas vajadzības.
Vai pareizi sapratu, ka runa ir par klausīšanās prasmēm?
Ja ir paveicies ar svešvalodas skolotāju un bērnam viņa/viņš patīk, tas būs pietiekoši motivējoši, lai bērns apgūtu visas svešvalodas prasmes, tai skaitā arī klausīšanās prasmes.
Ja pārvaldāt svešvalodu, arī Jūs varat veicināt šo prasmi. Šajā vecumā vecāki vēl joprojām kalpo bērnam par paraugu un labu piemēru. Esiet kopā ar šo valodu, bet vienā līmenī. Piedāvājiet kopā izpildīt uzdevumus, noskatīties video, noklausīties dziesmu/ierakstu.
Izvairieties no “tev jāmācās/atkal tu neko nedari ar svešvalodu” utt.
Ir jāatceras, ka bērns šajā vecumā vēl dzīvo savā iedomu pasaulē, un daudziem reālās dzīves prasības ir grūti izpildāmas; tas attiecas arī uz mācību priekšmetu apguvi. Bērns (tas ir individuāli) vēl nav spējīgs “ieslēgt” apzinātu mācīšanos, tas notiek vēlāk, turklāt ar svešvalodām ir nedaudz sarežģītāk.
Esiet pacietīga un mēģiniet radīt pozitīvu saikni starp bērnu un svešvalodu, lai vēlāk tas nesekmētos kā neapzināta atgrūšana.
Ja runa ir par grūtībām saprast dzirdēto vēstījumu (piemēram, audio ierakstā), būtu jārunā ar skolotāju, vai piedāvātie mācību materiāli atbilst bērna spēju līmenim. Iemesls, kāpēc ir grūti apgūt svešvalodas, var slēpties grūtībās apgūt dzimto valodu. Piemēram, ir bērni, kuri runāt vai lasīt iemācās vēlāk, – tā ir individuāla īpatnība. Tas, savukārt, var kavēt ne tikai svešvalodas apguvi, bet arī uztveri.
Lai palīdzētu “pieradināt ausi” pie svešvalodas, ļaujiet bērnam kaut vai tikai fonā dzirdēt konkrēto valodu. TV/internets mūsdienās ir lielisks palīgs svešvalodu apguvē. Tādā veidā, pat maz saprotot no dzirdētā, bērns sāks “uzņemt” fonētisko statistiku, un ar laiku arī klausīšanās kļūs “gludāka”.
Ceru, ka šie padomi noderēs. Veiksmi mācībās!
Jautājums: Vai, vienlaicīgi apgūstot divas svešvalodas, kaut kādā veidā tiek ietekmēta produktivitātes kvalitāte? Proti, vai nesamazinās uztveršanas spējas?
Pasniedzējas atbilde:
Apgūstot divas svešvalodas vienlaicīgi, iespējams panākt divus pretējus efektus:
- Ja valodas ir līdzīgas/vienas ģimenes (piem., spāņu, itāļu, franču):
Tas var sekmēt produktivitātes kvalitāti, jo caur vienu valodu nonāksit pie otras, un otrādi. Viena valoda ļaus izprast otras valodas īpatnības, un otrādi. Viena valoda sniegs asociācijas, kas palīdzēs apgūt otru valodu. Abu valodu salīdzināšana (līdzību vai atšķirību meklēšana) veicinās apziņu par mācīšanos.
Interference (iejaukšanās) var neļaut kvalitatīvi “izpildīties” vienā vai otrā valodā, jo neapzināti būsit izvēlējusies dominējošo svešvalodu, kas mēģinās “ņemt virsroku”. Tas var atspoguļoties izrunā, morfoloģijā (piem., nepareizu galotņu lietošana) u.c. - Pretējs efekts:
Viena valoda var “traucēt” otrai valodai. Bērniem līdz noteiktam vecumam ir vieglāk apgūt vairākas svešvalodas vienlaicīgi, jo šajā vecumā darbojas atšķirīgi mehānismi, nekā tas ir pieaugušajiem. Pieaugušais svešvalodu apgūst apzināti un, lai tā “darbotos”, ir jāizmanto vairākas kognitīvās spējas (salīdzināšana, izsecināšana, loģiskā domāšana u.c.). Ja ir izvēlētas krasi atšķirīgas valodas, būs jāpiepūlas, lai divkārt iemācītos vienu vārdu.
Neparastas/atšķirīgas lietas ir vieglāk iegaumēt, jo tās piesaista uzmanību. Tas var kalpot par labu stimulu abu valodu apguves procesā.
Nav iespējams atbildēt viennozīmīgi, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Te svarīga nozīme ir fokusa disciplīnai, kad stingri un apzināti varat novilkt robežu starp abām valodām.
Iesaku Jums mēģināt un laiku pa laikam izvērtēt sasniegto, lai vēlāk izdarītu izvēli par labu abu vai tikai vienas valodas apguvei.
Jautājums:
Mūsu ģimenē aug 4 bērni, un jau otro gadu bērni ir mājmācībā, t.i. mēs, vecāki, esam izvēlējušies mācīt bērnus paši. Vērojot skolu sistēmu, un īpaši valodu apguvi, secināju, ka lielā mērā tā darbojas diezgan neefektīvi.
Ja jums būtu iespēja mācīt svešvalodu bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem, neesot formālā skolas vidē, kādi būtu 5 galvenie soļi, ko Jūs pielietotu (piem., runāšana ikdienā svešvalodā, grāmatu lasīšana utt.)?
Pasniedzējas atbilde:
Nevaru teikt, ka viss darbojas neefektīvi; drīzāk, tas ir atkarīgs no katra skolotāja. Esmu pārliecināta, ka, pretēji izglītības programmas normām, ir daudz labu pedagogu, kuri intuitīvi rīkojas “pareizi”.
Šodien es nesatraucos par mūsu bērnu svešvalodu zināšanām/prasmēm. Šīs paaudzes bērni, pateicoties globalizācijas laikmetam, apgūs vairākas svešvalodas, jo jau no sākuma tiek izpildīti visi priekšnosacījumi. Turklāt mūsdienās ir pieejami daudzi mācību materiāli, un tas ir lieliski! Tikai jautājums ir nevis par to, KO mēs darām, bet KĀ mēs darām.
Ja man būtu iespēja strādāt skolā un brīvi veidot programmu angļu valodas apguvei:
- Sāktu ar apzinātu bērnu “ievirzīšanu” svešvalodā. Piemēram, sāktu diskusiju par to, kāpēc bērni mācās/grib mācīties svešvalodu, kāpēc ir svarīgi to darīt. Būtu interesanti dzirdēt viedokļu dažādību un redzēt, vai bērns savā vecumā spēj šo prasmi/zināšanas sasaistīt ar savām aktuālajām vajadzībām. Pēc būtības svešvaloda bērnam nav vajadzīga, jo, pārvaldot dzimto valodu, viņš apmierina visas savas vajadzības.
Pamēģiniet parunāties par šo ar saviem bērniem. 🙂 - Ja es redzētu, ka šīs saiknes nav, mēs to meklētu kopīgi. Piemēram, piecgadnieka multfilmu varonis dzīvo ASV, un, lai bērns varētu ar viņu sarunāties, ir nepieciešams apgūt šo valodu. Projekcija nākotnē šajā vecumā nav labākais arguments, jo bērns no psiholoģijas viedokļa šajā vecumā vēl nespēj analizēt nākotni.
- Lai vairotu apzinātību, es svešvalodu salīdzinātu ar dzimto valodu – parādot līdzības un (galvenais) atšķirības, jo to, kas ir atšķirīgs, mēs iegaumējam labāk. To var darīt, piemēram, ar spēļu palīdzību.
- Ļoti svarīgi mācību saturu tuvināt reālajai dzīvei. Piemēram, vecākās klasēs mācot vārdu krājumu + gramatiku, attiecināt stāstu nevis uz mistiskiem John and Mary (no galvas iemācoties un atstāstot kādu tekstu no mācību grāmatas), bet sevi/saviem draugiem utt. Tad arī veidosies redzējums par to, ka šī valoda ir prasme, ko kontrolē pats bērns nevis priekšmets, kas dzīvo mācību grāmatā un kontrolē bērnu.
- Noteikti atteiktos no negatīvā vērtējuma, liekot uzsvaru uz progresu un sasniegumiem, jo negatīvais nākotnē var kļūt par iemeslu valodas barjerai.
Lekcijā daudz runāju par vecāku lomu bērna svešvalodas apguves procesā. Tas būtu vērā ņemams!
Šobrīd daudzviet pasaulē ļoti populāra kļūst smadzenēm draudzīga mācīšanās pieeja (brain-friendly learning; internetā ir pieejama plaša informācija). Manuprāt, tas nav tikai populisma vilnis, un paredzu, ka tas var palīdzēt tiem, kuri “neierakstās” standartos.
Veiksmīgu izglītošanos!
Jautājums: Vai lasīšana balsī palīdz attīstīt svešvalodas producēšanas spēju vai arī tā darbojas tikai kā valodas uztvere?
Pasniedzējas atbilde:
Redzu, ka lekciju klausījāties uzmanīgi. 🙂
Lasot skaļi, darbojas abi centri, jo skaļa lasīšana ir Jūsu kontrolēts process, atšķirībā no situācijām, kad vēstījums nāk no kāda avota ārpus Jūsu kontroles. Lasot skaļi, Jūs apzināti ietekmējat runas tempu, intonāciju, vārdu izrunu, pauzes, atgriešanos, uzkavēšanos pie konkrēta teikuma utt. Turklāt, dzirdot sevi (ja lasīšana ir apzināta), Jūs sekojat līdzi izpratnei par vēstījuma audiālo un semantisko atbilstību/sakritību. Lasot klusībā pie sevis, veidojas, tā saucamā, klusā runa, kas neļauj valodas producēšanas centram “iedarbināt” balss saites, tādēļ neveidojas “tilts” starp galvu un muti. Tas ir tas, ko mēs saucam par “nespēju parunāt”.
Skaļai lasīšanai ir savas priekšrocības. Bieži vienas grāmatas/satura ietvaros iesaku kombinēt klusu un skaļu lasīšanu.
Jautājums:
Vai Jūs varētu ieteikt veidus, kā uzlabot klausīšanās prasmes, dzīvojot Latvijā? Mērķis būtu skatīties amerikāņu vai britu filmas bez subtitriem, jo ar subtitriem saprotu 90 %, bez subtitriem – varbūt 50 %, taču kino baudīšana, protams, vairs nesanāk.
Ja tas ir būtiski, “BBC News”, “CNN” vai arī kādu ASV sarunu šovu, “TED Talks” saprašana bez subtitriem parasti nesagādā grūtības.
Pasniedzējas atbilde:
Klausīšanās prasmes svešvalodā grūti padodas, ja svešvaloda, kuru apgūstam, pēc vairākiem parametriem krasi atšķiras no dzimtās valodas (ātrums, tonalitāte, skaņu salikums, svešvalodas unikālas skaņas utt.). Runājot par angļu valodu, – tai ir savas skanējuma nianses – tā ir ātrāka, mazāk artikulēta (vārdu saplūšana), tai ir specifiskas skaņas (w, th, ā(r)), kas atšķiras no latviešu valodas. Tas viss ietekmē uztveri.
Viena no jaunākajām neirolingvistikas tēzēm apgalvo, ka mēs nesaprotam to, ko nevaram atskaņot. Tas nozīmē – lai attīstītu klausīšanās prasmes, ir labi jārunā svešvalodā. Paradoksāli, bet fakts. Tāpēc saviem klientiem (īpaši iesācējiem) iesaku – pārstājiet klausīties, sāciet runāt! 🙂
Runājot par britu un amerikāņu filmām/raidījumiem, – amplitūda ir ļoti plaša – sākot ar atšķirībām starp American English un British English, beidzot ar katras valodas dialektiem/akcentiem (un to ir desmitiem), žargoniem utt. Šīs lietas nevar iemācīties no grāmatām, un to nākas darīt pašmācības ceļā. Loģiski, tas “nes līdzi” grūtības iepriekš minēto iemeslu dēļ.
Runājot par TED Talks, – cik man zināms, runātāji pirms uzstāšanās iziet speciālas prezentēšanas prasmju apmācības, kur tiek strādāts arī pie runas. Te mēs visbiežāk dzirdam klasisko angļu valodu, tādēļ tā ir vieglāk uztverama.
Mans ieteikums: pirms skatāties filmu/raidījumu/ziņas angļu valodā, izlasiet kādu rakstu par attiecīgo tēmu angļu valodā. Piemēram, ja skatāties vēsturisku filmu, palasiet par konkrēto vēstures periodu, vai arī, pirms klausāties BBC, palasiet ziņas. Tas ļaus piefiksēt atslēgas vārdus, valodas manieri, struktūru, līdz ar to dzirdēto vēstījumu uztversit vieglāk.