Astra Spalvēna: Latvijas gastronomijas 200 gadu vērtības un pārvērtības

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš mīl izzināt un baudīt ēdienu, ko ceļam galdā, un, vaļasprieka vai profesionālas intereses vadīts, vēlas iepazīt Latvijas gastronomiju un nacionālo virtuvi kultūras un laika ritējuma kontekstā.

---

Dalībnieku atsauksmes

“Lieliski. Interesanti dzirdēt, cik ļoti pavārgrāmatas ietekmē laiks un vieta, kurās tās uzrakstītas.”

“Ļoti interesants šis kulināri vēsturiskais kurss. Kursa autorei ir patiešām plašas zināšanas šajā jomā. Prieks par doto iespēju uzzināt vairāk un daudz ko no jauna par mūsu pašu nacionālo virtuvi.“

“Šis noteikti ir kurss, kas paplašināja manas kultūrvēsturiskās zināšanas, kā arī apstiprināja manas iekšējās sajūtas, ka mājas bibliotēkai ir vērtība.”

“Kurss lika pavisam svaigu skatu palūkoties uz pavārgrāmatām. Uzradās kolekcionēšanas entuziasms un izpētes gars. Paldies par to!”

“Patika, ka tika dots plašāks konteksts, caur kuru izprast nacionālās virtuves veidošanos. Attiecīgi, daudz interesantas informācijas par citām valstīm.”

“Ļoti interesants kurss. Interesanti uzzināt, ka ēdiens, kuru bieži gatavoju mājās, nav rasols, bet Olivjē salāti, un īstajam rasolam ir citādas sastāvdaļas. Izmēğināju receptes, kuras man patika. Paldies!”

“Izcili, ļoti noderēs ikdienas darbam kultūrvēstures nozarē.”

“Paldies lektorei par sistemetizētu stāstījumu. Uzzināju jaunas atziņas! Novērtēju savu pavārgrāmatu kolekcijas vērtību.”

“Līdz šim nezināma informācija, pasniegta labā audio/video noformējumā, izmantojot bagātīgu faktu klāstu. Paldies!”

---

Par kursu

---

Par lektori

Astra Spalvēna ir ēdienu kultūras pētniece, nodarbojas ar latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu un kulinārā mantojuma pētīšanu, kā arī aicina iepazīt ēdiena kultūras aktualitātes un stāstus par ēdienu.

Ieguvusi doktora grādu mākslas zinātnēs, aizstāvot līdz šim Latvijā vienīgo promocijas darbu par ēdiena kultūru un vēsturi “Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze”. Astra ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadošā pētniece. Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskie aspekti” galvenā izpildītāja.

---

Kursa saturs

Pirmā lekcija. Latviešu valodā sarakstītās pavārgrāmatas

Pārskats par latviešu valodā sarakstītajām pavārgrāmatām: sākot ar pirmajām muižu pavāriem adresētajām recepšu kompilācijām līdz mūsdienu ilustrētajām kafijas galdiņa grāmatām. Koncentrēts ieskats tajā, kā pēdējo 200 gadu laikā pavārgrāmatas ir mainījušās sociālo, politisko un ekonomisko apstākļu ietekmē.

–

Otrā lekcija. Ko stāsta pavārgrāmatas?

Ēdiena iekļaušanai pavārgrāmatā var būt dažādi iemesli. Lekcija veltīta tam, lai izstāstītu, ka pavārgrāmatas nav vien dokumentāli avoti, bet tās mums stāsta par to, ko cilvēki būtu varējuši vai gribējuši konkrētā laikā ēst, par laikmeta cerībām un bailēm, gaumi un statusu.

–

Trešā lekcija. Latviskā virtuve 1930. gadu pavārgrāmatās

Starpkaru periodā pavārgrāmatas bijušas ļoti daudzveidīgas – daļa no tām vēl atsaucās uz “baronu laikiem” un publicē eiropeiskās augstās virtuves receptes, daļa ignorēja bekona eksporta veiksmes stāstu un popularizēja veģetārismu, bet citas mācīja praktiski saimniekot, konservēt, darīt vīnus un sierus. Pazīmes, kas uz šī fona piemita Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, un kāpēc tās uzskatāmas par nacionālās virtuves kodolu.

–

Ceturtā lekcija. Propagandas pavārgrāmatas

Starpkaru periodā jaunizveidotās valsts attieksmi pret pārtiku ietekmēja dažādi apstākļi: starptautiskas pārtikas krīzes, nepieciešamība aizsargāt vietējo tirgu un pasaules kara draudi, kas ne tikai Vācijas, bet arī Latvijas valdību mudināja stāstīt iedzīvotājiem par nepieciešamību izdzīvot no pašu izaudzētā. Propaganda rosināja apgalvot, ka cukurs ir veselīgs, menca ir tikpat augstvērtīga kā lasis un no kartupeļiem var cept kūkas. Lekcijā uzzināsiet par to, kā Latvijas virtuvi varēja ietekmēt propagandas pavārgrāmatas: tas, ko mēs uzskatām par dabiskām pārmaiņām uzturā, tiek apzināti ievests, lai kalpotu noteiktām interesēm.

–

Piektā lekcija. Nacionālās virtuves rašanās apstākļi

Nacionālā virtuve, atšķirībā no tradicionālā uztura, nav kaut kas mūžīgi pastāvējis, bet gan noteiktā politiskā sistēmā radies recepšu repertuārs. Nacionālās virtuves radušās līdz ar nāciju veidošanos un atspoguļo centienus uzsvērt kādas nācijas savdabību un vienlaikus apliecināt piederību tai – līdzīgi kā himna vai karogs. Nacionālo virtuvju rašanās apstākļi dažādās valstīs, tai skaitā Latvijā.

–

Sestā lekcija. Nacionālā virtuve cauri laikiem

Lai saprastu nacionālās virtuves konceptu mūsdienās, vērts aplūkot šī koncepta transformācijas laika gaitā. Padomju Savienības ideoloģiskais uzstādījums pieprasīja emblemātisku nacionālo atšķirību uzsvēršanu starp padomju tautām, tad par latviešu tautas simboliem kļuva krāšņie Nīcas tautas tērpa brunči, tautasdziesmas par darbu un zirņi ar speķi. 1990. gadiem raksturīga atteikšanās no padomju identitātes un mēģinājumi veidot jaunu kulināro kultūru. Savukārt mūsdienās meklējam “Latvijas garšas” – globāli ēdieni no vietējiem produktiem un nacionālās virtuves pavārgrāmatas kļūst par valsts zīmola sastāvdaļu.