Edmunds Apsalons: Konstruktīva komunikācija: kā sarunāties, saprasties un sadarboties

Kursa tēmas:

Konstruktīva komunikācija | Sarunu vadīšana, argumentācija | Konstruktīva argumentācija | Sadarbība | Konstruktīva saskarsme | Konstruktīvas attiecības | Konstruktīva saprašanās | Konstruktīva sadarbība | Konstruktīvs dialogs | Valodas lietojuma loģika | Komunikācijas veidi

Sešu lekciju cikls par sarunu vadīšanas un attiecību veidošanas metodiku, kas ļaus nostiprināt pārliecību par savām komunikatīvajām spējām.

Edmunds Apsalons: Konstruktīva komunikācija: kā sarunāties, saprasties un sadarboties

5 ieguvumi no kursa

Šīs lekcijas veidotas, lai to klausītāji:

– padziļinātu izpratni par to, kā veiksmīgi sazināties ar citiem;
– iepazītu paraugus un praktiskus piemērus sarunu un attiecību vadīšanai ikdienā;
– iemācītos praktiskas iemaņas, kā veidot un vadīt jēgpilnas sarunas;
– saņemtu skaidras norādījumus, kā turpmāk sazināties ar citiem;
– iegūtu pamatotu pārliecību par savām komunikatīvajām spējām.

Piekļuvi lekcijām saņemsi uzreiz pēc pirkuma veikšanas. Lekcijas ir skatāmas tiešsaistē (“online”) jebkurā tev ērtā laikā un vietā. Tās nenotiek ne klātienē, ne tiešraidē un nav lejupielādējamas.

Edmunds Apsalons: Konstruktīva komunikācija: kā sarunāties, saprasties un sadarboties

Klausītāji, auditorija: ikviens, kuru interesē izprast, kā veidojas starppersonu komunikācijas process, un kurš vēlas pilnveidot un iegūt pārliecību par savām konstruktīvas komunikācijas prasmēm.

Dalībnieku atsauksmes

Kopējais vērtējums: ⭐⭐⭐⭐⭐ 4.5 / 5 no 420 atsauksmēm

“Lieliska pasniedzēja valoda un runas maniere ļāva labi izprast tēmu. Mēs daudz runājam, bet maz sarunājamies, diskutējam, bet neveidojam dialogu. Šis lekciju cikls ļāva labāk novērtēt un apjaust procesus sabiedrībā.”

“Pirms kursa sākuma nevarēju iedomāties, ka komunikācijā ir tik daudz aspektu un analīzes, kas jāņem vērā, lai konstruktīva komunikācija būtu sekmīga.”

“Skaidri, saprotami efektīvi. Lieliski varēja izmantot prezentāciju materiālu zināšanu atkārtošanai. Praktiskie uzdevumi palīdzēja attīstīt prasmi padziļināta līmenī.”

“Fantastisks pasniedzējs. Katru lekciju klausījos ar lielu interesi.”

“Lika aizdomāties, kā risināt ikdienišķas sarunas, kas citkārt viegli ievestu konfliktsituācijās bez konstruktīva risinājuma.”

“Ļoti vērtīgi! Palīdz saprast, kas īsti notiek sarežģītās komunikācijas situācijās, kā arī atrast risinājumu.”

“Kurss ļoti noderīgs konfliktsituāciju risināšanai ikdienas darbā, apzinoties, ka katrai pusei ir savas slēptās intereses un mērķi.”

“Jau tad, kad klausījos lektora stāstītajā, manī rezonēja dzirdētais. Jau tad sāku savā prātā redzēt šīs četras dimensijas. Apzinājos, ka netieši šīs prasmes manī ir bijušas. Lektora stāstījums manī to pastiprināja. Klausoties domās spēju saredzēt, piedzīvot situācijas, kuras man palīdzēja un palīdzēs turpmāk veidot veiksmīgāku dziļāku un aktīvāku sarunu, sarunāšanos ar līdzcilvēkiem dažādās dzīves jomās un situācijās. Noteikti turpināšu šo prasmi sevī pilnveidot, lai tā nostiprinās kā labs ieradums. Piekrītu lektora paustajam par spēju mācīties saklausīt sacīto. Patika instruments par kontroljautājumu uzdošanu. Paldies par vienkāršu valodas izmantošanu. Veids, kā lektors runā, paužot informāciju, ir saprotams, viegli uztverams, nepārprotams, shematiskais, vizuālais ir palīdzošs, strukturēta, pēctecīga informācijas nodošana. Man šis jau noder.”

Par kursu

Lietpratību komunikācijas jomā raksturo prasmes konstruktīvi sarunāties, saprasties un sadarboties ar līdzcilvēkiem. Komunikācijas kompetence nosaka mūsu dzīves kvalitāti, jo komunikācija ir ne tikai informācijas apmaiņas process – saziņa –, bet arī attiecību veidošanas process – saskarsme –, un konstruktīva komunikācija primāri ir paredzēta ilgtermiņa partnerības attiecību veidošanai.

Lai pilnveidotu konstruktīvas komunikācijas iemaņas, ir nepieciešama padziļināta izpratne par komunikācijas procesā notiekošo, kā arī praktiski izmēģināt atšķirīgus sarunu un attiecību vadīšanas instrumentus. Tamdēļ lekcijas ir veidotas kā izpratni padziļinošas un iemaņas attīstošas mācību nodarbību cikls, kura laikā ne tikai tiek apgūta sarunu vadīšanas un attiecību veidošanas metodika, bet vienlaikus arī nostiprināta katra pārliecība par savām komunikatīvajām spējām.

Kurss filmēts un producēts 2023. gada sākumā.

Par lektoru

Edmunds Apsalons (Dr. Phil.) ir Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā, viens no Latvijas vadošajiem speciālistiem komunikācijas teorijas jomā. Grāmatu “Valodas lietojuma loģika” (2012), “Komunikācijas kompetence: kā sarunāties un veidot attiecības” (2013), “Konstruktīva komunikācija. Prasme veidot dialogu” (2023) autors. Konsultants un pasniedzējs starppersonu komunikācijas jomā ar vairāk nekā piecpadsmit gadu praktisko pieredzi pieaugušo izglītībā. Pārliecināts konstruktīvas – izpratnē balstītas un kompetenci attīstošas mācīšanās pieejas – pārstāvis.

Uzdāvini dalību kursā

Uzdāvini otram, mūsuprāt, vienu no jaukākajām dāvanām – prieku un smaidu, kā arī pilnvērtīgi un aizraujoši pavadītu laiku. Iegādāt dāvanu aicinām šeit.

Nodarbību plāns

Pirmā lekcija. Konstruktīva saziņa

  • Kāpēc komunikācija nav tikai informācijas apmaiņas process – saziņa –, bet arī attiecību veidošanas process – saskarsme? Kas raksturo konstruktīvas komunikācijas procesu?
  • Kāda ir valodas lietojuma loģika? Ar ko monologa loģika atšķiras no dialoga loģikas?
  • Kāda ir konstruktīvas saziņas struktūra? Kādu informāciju mēs nododam un saņemam saziņas procesā verbāli, neverbāli, paraverbāli un kontekstuāli?
  • Kas raksturo “dziļo klausīšanos”? Kā apzināti uztvert gan saturisko, gan strukturālo informāciju? Kādi komunikatīvie pārpratumi rodas saziņā un kā tos novērst?

–

Otrā lekcija. Konstruktīva saskarsme

  • Kāpēc runāšana nav tikai informācijas sniegšana, bet vienlaicīgi arī sociāla rīcība pret saskarsmes partneri? Kā mūsu rīcību nosaka tās iemesli, mērķi un saskarsmes konteksts?
  • Kādi ir sociālās rīcības pamatveidi un tiem atbilstošie valodas lietojuma jeb komunikācijas veidi? Ar ko atšķiras stratēģiskā, normatīvā, ekspresīvā un konstruktīvā komunikācija?
  • Kā praktiski lietot atšķirīgos komunikācijas veidus problēmsituāciju risināšanā? Kas nosaka konkrētā komunikācijas veida izvēli?

–

Trešā lekcija. Konstruktīvas attiecības

  • Kā mēs pozicionējamies pret sarunas partneri – kādas sociālās lomas spēlējam un kādas personības pozīcijas mēdzam ieņemt? Vai ir iespējams novilkt robežu starp personisko un profesionālo līmeni saskarsmē?
  • Kāda ir attiecību loģika? Kad mēs cīnāmies, bet kad – sadarbojamies cits ar citu? Kā savstarpējais pozicionējums nosaka mūsu saskarsmes iespējas?
  • Kas raksturo konstruktīvas, uz sadarbību orientētas starppersonu attiecības? Kādas prasības ir jāievēro, lai veidotos konstruktīva ilgtermiņa partnerība?

–

Ceturtā lekcija. Konstruktīva sarunāšanās

  • Kad mēs sarunājamies, bet kad – strīdamies cits ar citu? Ar ko savstarpēji atšķiras konstruktīvs dialogs kā domapmaiņa no destruktīvas diskusijas kā pozicionālas konfrontācijas?
  • Kā izteikt savu viedokli komunikatīvi korektā veidā? Kāpēc mūsu viedokļiem mēdz nepiekrist? Kādi ir viedokļa saprašanas un pieņemšanas komunikatīvie nosacījumi?
  • Kā praktiski veidot konstruktīvu sarunu ar oponējošu sarunas partneri?

–

Piektā lekcija. Konstruktīva saprašanās

  • Kā saprasties ar citādi domājošiem? Kādi ir svarīgākie nosacījumi, lai mēs saprastos? Kā sarunas laikā noteikt un nodalīt kopējo (kas abas puses jau vieno), atšķirīgo (par ko ir nepieciešams saprasties) un pretējo (par ko saprašanās nebūs iespējama)?
  • Kāda ir kopējas komunikatīvās platformas nozīme saprašanās procesā? Kā noteikt saskarsmes punktus – abus sarunas partnerus vienojošos jautājumus, kas veidos drošu pamatu konstruktīvai sadarbībai?
  • Kā sagatavot konstruktīvu argumentāciju savam viedoklim? Kā konstruktīvi argumentēt viedokli, lietojot skaidrojošo argumentāciju?

–

Sestā lekcija. Konstruktīva sadarbība

  • Kā sarunas laikā sadarboties ar sarunas partneri un veidot dialogu kā komandas darbu pie abpusēji pieņemama risinājuma jaunrades?
  • Ar ko konstruktīvi kompromisi atšķiras no šķietamiem? Kad ir iespējami kompromisi, bet kad nepieciešams veidot principiāli jaunu risinājumu?
  • Kā konstruktīvi vienoties diskutablajos jautājumos? Kā mazināt pretrunas pušu sākotnējos pieņēmumos un saskaņot tos? Kā sarunā pāriet no izslēdzošās pretējības – “vai nu vai” – pie vienojošās – “ne tikai, bet arī”?

Jums arī varētu patikt…