Janīna Kursīte: Latvieša pasaule

Par dalību kursā

1. Piesakieties kursam, aizpildot pieteikuma formu.
2. Norēķinieties ar maksājumu karti vai internetbankā.
3. Saņemiet piekļuvi kursa saturam uz neierobežotu laiku.
4. Dalība paredz iespēju uzdot pasniedzējai jautājumus un saņemt atbildes.
5. Izpildiet noslēguma testu un saņemiet elektronisku apliecinājumu par kursa apgūšanu.

---

Dalībnieku atsauksmes

“Ļoti “baudīgs”. Viegli saprotama, krāšņa valoda. Profesore Kursīte ir apbrīnojama ar savu lielo zināšanu bagātību. Bauda klausīties! Ļoti, ļoti patika!”

“Var just, ka kursa pasniedzējas zināšanas ir dziļas un sniedzas daudz tālāk par stāstāmo tēmu. Viedums, kuru gribas izzināt, klausoties vēl un vēl.”

“Ļoti izzinoši un interesanti pasniegts. Harizmātiska pasniedzēja, kas daudz ko praksē pētījusi un arī izdzīvojusi, līdz ar to baudāmi klausīties. Kopumā – vēl vairāk lepojos, ka esmu latviete.”

“Lieliskas lekcijas! Veldzējos kā ar avota ūdens malku. Sistemātiski un saprotami izskaidroti pētījumi, piedāvāti arī papildmateriāli, lai iedziļinātos kādā no tematiem. Ļoti noderīgas bija kopsavilkuma tēzes.”

“Katru nedēļu šīs lekcijas bija kā mazi svētki, aizrautīgi noklausījos visas tēmas.”

“Ļoti labs un iedvesmojošs kurss, kas palīdz vēlreiz apzināties mūsu tautas saknes, īpatnības un spēku cauri gadu simtiem. Noteikti ceļ katra klausītāja latvisko pašapziņu.”

“Bija tik svētīgi klausīties profesores 10 lekciju stāstījumu, it īpaši šajā neparastajā, sapluinītajā, samērā izmisīgajā laikā, jo jutos tik mierīgi, tik paļāvīgi, tik silti, tik piederīgi latvieša pasaulei, ko ikdiena pārsvarā neļauj apzināties.”

“Gūta jauna informācija, bet reizē arī pamodinātas daudzas atmiņas no bērnības – kā satikšanās ar to pasauli, kurā biju kopā ar vecmammu un vectēvu Latgales lauku sētā.”

“Esmu patiesi laimīga, ka man bijusi iespēja šo kursu piedzīvot. Janīnas Kursītes pieredzē un bagātīgajos stāstos var klausīties ar milzu aizrautību. Paldies par iespēju kļūt gaišākam, bagātākam, laimīgākam! Gan kursa saturs, gan forma – IZCILI!!!”

“Janīna Kursīte rada īpašu auru, itin viss, ko viņa stāsta, ir svarīgs un vērtīgs.”

“Paldies! Šis kurss lika vairāk pārdomāt un izprast savus senču tradīcijas un dzīves gudrību.”

---

Par kursu

---

Klausītāji, auditorija: ikviens latvietis, kurš apzinās savu latvisko kodolu un vēlas to izzināt. Ikviens cits, kurš vēlas izzināt un saprast latvieti un latvisko.

Vienas lekcijas garums: ~ 60 min.

Šīs lekcijas:

– ļaus palūkoties uz parastām lietām no neparastas puses;
– sniegs iespēju papildināt, padziļināt un paplašināt to, ko jūs jau zināt, vai iegūt pilnīgi jaunas zināšanas;
– parādīs mūsu senkultūras nozīmību līdzās citām kultūrām;
– ļaus izmantot dzirdēto arī praktiskiem nolūkiem;
– nomierinās jūsu pašapziņu, konstatējot, ka daļu no stāstītā jūs jau citā veidā, bet zināt;
– sniegs labās ziņas par latviskajām pamatlietām, jo, kā tautā mēdz teikt,
– labāk labas ziņas lasīt, nekā ņurdot galvu kasīt.

Kurss filmēts un producēts 2021. gadā. 

---

Par lektori

Janīna Kursīte ir folkloras un tradīciju pētniece, literatūrzinātniece, publiciste un rakstniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Baltu tradicionālās kultūras liecības Kursīte meklē tautasdziesmās un pasakās, teikās un rituālos, vārdnīcās, literatūrā un ekspedīcijās.

Kursa producente – Krista Vāvere.

---

Kursa saturs

Pirmā lekcija. Latvieša pasaules uztvere un ticība jeb “ko domā savā somā” 

Latviešu, tāpat kā citu tautu, domāšana senatnē bija konkrēta. Tā nebija vienkārša, bet sakņota mīklās un simbolos, cikliskajā laikuztverē. Mūsu senču reliģiskie priekšstati var tikt ietverti tādos pamatvārdos un jēdzienos kā ticība un ticēt, lūgt un lūgšana, svēts un svētums, mīļš un mīļums, ritēt.

–

Otrā lekcija. Latvieša laika un vietas uztvere. Svētbirzis jeb “dots devējam atdodas”

Turpinām pētīt latvieša ticību caur jēdzieniem elka, rāms un rāmava, bogi un bogs, gaja. Mūsdienu cilvēks gandrīz iznīcinājis dabu, cenšoties piepildīt arvien pieaugošās vēlmes pēc materiālās labklājības un ērtībām. 21. gs. pasaule atmodusies un runā par dabas saudzēšanu. Mums tomēr dabas svētuma izjūta vēl nav pavisam izzudusi. Akmenī (prūšiem – akmens bābās) un kokos iemiesotos garus un dievības senči saudzēja, ziedojot daļu no labuma pie īpašiem kokiem un akmeņiem, cerībā saņemt trīskāršā apmērā atpakaļ. Latvieši bija sīksti kā cīpstalas (dzīslas), ticībā praktiski (dots devējam atdosies) un galveno skaistumu un dzīvesspēku saskatīja tieši dabā. To, vēl vismaz daļēji, var pagriezt atpakaļ, jo, kā tu pret dabu, tā daba pret tevi.

–

Trešā lekcija. Latvieša māja jeb “dzīvo kā Dieva ausī”

Ēka, nams, māja – ko katrs vārds nozīmēja un kādu jēgu ietvēra. Kāpēc latvieši nomainīja dzīvošanu apļveida mītnēs (slieteņos) pret dzīvošanu četrstūru mītnēs. Kādās krāsās latvietis izdaiļo savu māju. Kāda ir latvieša mājas apkārtne. Dieva auss ir visdrošākā patvertne, bet latvieši arī paši cēla mājas tā, lai tās būtu iespējami drošas un pasargātas no sirotāju un skauģu acīm.

–

Ceturtā lekcija. Ornamenti jeb “pieaudzis kā zars pie koka”

Latvieši izrotāja savas ēkas, darbarīkus, tērpus ar rakstiem ne tāpēc, ka nezināja, kur likt brīvo laiku. Tā bija zīmju spēka zināšana. Zināja ne tikai atsevišķu zīmju (auseklīša, slīpā krusta, lietuvēna krusta, ugunskrusta, Laimas slotiņas, Māras krusta u.c.) iedarbību, bet arī, kā tās saliekamas viena otrai blakus (kā zari pie koka stumbra).

–

Piektā lekcija. Dainu noslēpumi jeb “sirds vībotnēs”

Dievību un cilvēku valoda. Kāpēc klasiskajā dainā katra rinda bija precīzi astoņas zilbes gara un katra dziesma sastāvēja no četrām rindām. Kāpēc dainās tik daudz mīļvārdu jeb deminutīvu. Kas ir dainās pieminētie dziesmu segli, dziesmu kamoli, bramaņi augstajā kalnā. Kāpēc un kādos gadījumos latvieši par seksu runāja aplinkus – mīklās un mājienos. Kāpēc melna čūska maļ miltus vidū jūras un vēl citi dainās ieslēgtie noslēpumi.

–

Sestā lekcija. Ķermeņa valoda jeb “kāpēc latvieši mēdz glabāt dūšu papēžos, bet laimi nemeklē ar cimdiem rokās”

Žestu jeb ķermeņa valoda dažkārt pasaka daudz vairāk nekā runātie vārdi. Cik lielai jābūt distancei ar tuvu, pazīstamu un svešu cilvēku, lai latvietis justos ērti. Ko drīkstēja darīt ar labo un ko ar kreiso roku. Sasveicināšanās veidi un vēl citi žestu smalkumi. Kā mūsu ķermeņa valodu mainījis Covid laiks.

–

Septītā lekcija. Verbālā valoda jeb valodas šķilšana, darināšana, tecināšana, pieglaušanās ar valodu

Latviešu folkloras valoda. Kas no tās pazudis, kas saglabājies. Kāda ir arhaiskā mantojuma nozīme. Kas ir poliptotoni un reduplikācija, ko no tiem var izlobīt par mūsu domāšanas veidu. Vārda spēks jeb buramvārdi. Valodas šķilšana, tecināšana. Ērdavā valoda. Kāpēc tēva zeme, bet mātes valoda.

–

Astotā lekcija. Latvieša humora izjūta jeb “viens runā no Jēzus, otrs no baļķiem”

Kas ir smiekli. Smiekli kā miesas un dvēseles dziedinātājs. Kāpēc agrāk smējās, iesākot aust jaunu audeklu, iejaucot mīklu, vārot ziepes, bet nesmējās pērkona laikā. Kas ir rituālie smiekli. Karātāvu humors. Erotiskie joki. Čangaļi un čivļi.

–

Devītā lekcija. Latvieša godi jeb “galdiņ, klājies!”

Trīs galvenie godi cilvēka mūžā: krustības, kāzas un bedības. Ar ko atšķiras vedības, kāzas, precības, laulības. Kas ir pādes dīdīšana, spārnu cirpšana. Bedību ticējumi. Katrā no godiem tradicionāli ir stingra norises secība un pienācīga uzvedība (rituālā daļa). Bišu godi, miroņu kāzas, cēlības.

–

Desmitā lekcija. Latvieša svētki un svinamās dienas jeb “kas labprāt danco, tam labprāt spēlē”

Ko nozīmē vārds svētki. Svētku jēga. Vasaras un ziemas saulgrieži. Ūsiņdiena, Mārtiņi, Kapu svētki, Kanupene. Piektvakaru svinēšana, Bluķa vakars. Kaladō, rūto, līgo – ko nozīmē šie vārdi. Kas ir budēļi, gredzes, kūjenieki, ķekatas, miežvilki, preiļi, skutelnieki.