Zanda Rubene: X, Y, Z un A paaudzes: izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem
Šis kurss paredzēts vecākiem, skolotājiem, darba devējiem – ikvienam, kurš savā ikdienā strādā ar dažādu paaudžu pārstāvjiem un vēlas savu komunikāciju veidot pēc iespējas precīzāku un izpratnē balstītu.
Par dalību kursā
- Piesakieties kursam, aizpildot pieteikuma formu.
- Norēķinieties ar maksājumu karti vai internetbankā.
- Saņemiet piekļuvi kursa saturam uz neierobežotu laiku.
- Dalība paredz iespēju uzdot pasniedzējai jautājumus un saņemt atbildes.
- Izpildiet noslēguma testu un saņemiet elektronisku apliecinājumu par kursa apgūšanu.
Dalībnieku atsauksmes
“Esmu ļoti apmierināta, uzzināju tik daudz jauna un tagad saprotu, kāpēc es uzvedos tā, bet mani audzēkņi citādāk. Būs iemesls nevis dusmoties, bet paraudzīties uz to vēsu prātu, liekot lietā iegūtās zināšanas. Patika lektores atraktīvais stils, piemēri no personīgās dzīves un arī tīri praktiski ieteikumi, kā komunicēt ar citu paaudžu pārstāvjiem!”
“Kursā iegūtā pieredze palīdz izprast jauno paaudzi, tās vērtības, kā arī palīdz izprast tās rīcību, dod iespēju sadarboties, nevis nosodīt.”
“Koncentrēta, secīga teorētiskā informācija ar piemēriem, kas rosināja vērot, kas no stāstītā ir manā ikdienā. Piemēri no dzīves ļāva vieglāk saprast nianses, izprast paaudžu būtiskās rakstura iezīmes.”
“Kā skolotāja vēlējos iespējami daudz uzzināt par Z paaudzi un saprast, kā strādāt ar šo paaudzi. Kurss mainīja manu domāšanu un attieksmi.”
“Lektores vadīšanas stils – atraktīvs un saistošs ar daudziem piemēriem! Šis bija vērtīgākais kurss, kādā esmu studējusi no LU Open Minded piedāvātajiem.”
“Vērtīgi ieteikumi, kā strādāt ar paaudzēm, kuras atšķiras no manējās.”
“Skaidrība un konkrētība tēmas izklāstā.”
“Man ļoti patika, ka pasniedzēja nevis vienkārši iepazīstināja ar teoriju, pētījumu rezultātiem, bet minēja piemērus no savas dzīves.”
Par kursa saturu
Lekciju kurss “X, Y, Z un A paaudzes: izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem” ir veidots kā ieskats paaudžu pētījumos, kas pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no sociālo zinātņu aktualitātēm. Vadībzinātnes, socioloģija, izglītības u.c. zinātnes mūsdienās pēta dažādu paaudžu pārstāvju vērtību, vajadzību un sociālo paradumu īpatnības, lai saprastu, kā dažādu paaudžu pārstāvjiem komunicēt savā starpā, ar kādiem izaicinājumiem šajā jomā nākas sastapties vecākiem, skolotājiem un augstskolu mācībspēkiem.
Nopietna paaudžu pētījumu niša ir saistīta ar darba devēju interesēm, jo jaunieši, kuri pamazām kļūst par nopietnu darba tirgus daļu, bieži pārsteidz vecāko paaudžu pārstāvjus ar visai savdabīgām gaidām un vēlmēm savas karjeras kontekstā.
Tiek atzīts, ka globālās pārmaiņas sabiedrībā ir būtiski mainījušas mūsdienu bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. g. augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to, kā vajadzētu un kā būtu pareizi, bieži neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem.
Tāpat tā dēvētie brieduma gadu cilvēki saskaras ar nepieciešamību pārskatīt savus gadu desmitiem ilgi veidojušos un stabilos sociālos paradumus, lai saglabātu savu rīcībspēju mūsdienu sabiedrībā.
Viena lekcijas video garums: 30-50 min.
Klausītāji, auditorija: vecāki, skolotāji, darba devēji; ikviens, kurš savā ikdienā strādā ar šo paaudžu pārstāvjiem un vēlas savu komunikāciju veidot pēc iespējas precīzāku un izpratnē balstītu.
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja. Studējusi filozofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā, bērnības pētījumos. Paaudžu pētījumi ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Lekciju plāns
Pirmā lekcija. Kāpēc sociālajās zinātnēs pēta paaudzes?
Kāpēc sociālās zinātnes interesējas par paaudžu pētījumiem un kā šī interese ir saistīta ar pārmaiņu sabiedrības izraisītajām transformācijām cilvēku sociālajos paradumos un komunikācijas modeļos 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Dalījums paaudzēs – kā un kādēļ tas tiek veidots?
–
Otrā lekcija. Īss paaudžu raksturojums
Kas raksturo šobrīd definētās paaudzes Rietumu sabiedrībā? Kādi ir dažādu paaudžu specifiskie raksturotāji? Paaudzes 20 gs. otrajā pusē: Baby Boomers (1945-1960), X paaudze (1961-1980), Millenium jeb Y paaudze (1982-2000). Paaudzes 21. gs.: Z paaudze (2001-2015), A paaudze (Alpha) – digitālie mazuļi (2013), ???
–
Trešā lekcija. X paaudze – pārmaiņu “upuru” paaudze
X paaudze ir piedzimusi Rietumu kultūrā laika posmā no 1961. līdz 1981. gadam. Uzauguši relatīvas ekonomiskās un politiskās stabilitātes apstākļos, nav pieraduši pie pārmaiņām, uztver tās kā draudus (piemēram, darba maiņu uztver kā traģēdiju; cenšas atlikt jaunu paradumu konstruēšanu). Kā X paaudzes pārstāvji konstruē savus sociālos paradumus, kas šīs paaudzes pārstāvjiem būtu jāmācās, lai viņi uzlabotu savu labizjūtu pārmaiņu pasaulē?
–
Ceturtā lekcija. X paaudzes paradumi darbā
Turpinām iepriekšējā lekcijā aizsākto stāstījumu par X paaudzi. Kā šīs paaudzes pārstāvji konstruē savus sociālos paradumus un veido darba attiecības? Un ko mums no šī visa mācīties?
–
Piektā lekcija. Millenium jeb Y paaudze – prasīgā un pašpārliecinātā paaudze
Tūkstošgades maiņas paaudze (Y paaudze): cilvēki, kas Rietumu kultūrā dzimuši no 1982. līdz 2000. gadam; paaudze, kuras pirmie pārstāvji ir ieguvuši izglītību un ienākuši darba tirgū 2000. gadā. Pašpārliecināti, pašapzinīgi, optimisti un raugās nākotnē ar paļāvību. Taču savas pašpārliecinātības dēļ, bieži nonāk konfliktā ar vecāko paaudžu pārstāvjiem. Skaidrosim, kā Millenium jeb Y paaudzes pārstāvjiem veiksmīgāk sadarboties ar citām paaudzēm mūsdienu sabiedrībā? Kas par šo paaudzi jāņem vērā citiem?
–
Sestā lekcija. Millenium jeb Y paaudze – ģimenes un darba attiecībās
Millenium jeb Y paaudze un darbs. Ļoti nozīmīgs ir privātās un profesionālās dzīves līdzsvarojums, negrasās “nostrādāties līdz nāvei”, uzskata, ka darbam un sabiedriskajai dzīvei jāsagādā vienlīdz daudz prieka. Pārlieku lielas cerības un prasības pret darba devēju un darba vietu, kas provocē daudz biežāku darba maiņu, salīdzinot ar X paaudzes pārstāvjiem, kuri darbu maina nelabprāt. Uzsvars tiek likts uz reāli sasniedzamiem darba rezultātiem, radoša risinājuma atrašanu. Sociālo mediju kultūra ir paplašinājusi viņu sadarbības prasmes un izvirza priekšplānā vēlmi strādāt komandā, taču ar nosacījumu, ka katra konkrētie sasniegumi tiks novērtēti.
–
Septītā lekcija. Digitālā laikmeta bērni – Z un A paaudzes. 1. daļa
Jaunā bērnības izpratne, kas lika pētniekiem pārskatīt “bērna” fenomena uztveri, audzināšanas mērķus un uzdevumus un kas iezīmējas digitalizācijas kontekstā. Postmillenniāļu jeb Z paaudze, kurus audzina pārlieku rūpīgi un aizsargājoši vecāki. Tie ir bērni, kas piedzimuši bīstamā pasaulē (pēc 2001. gada 11. septembra un lielās ekonomiskās recesijas), tā saucamie krīzes bērni. Digitālā paaudze, kura daudz mazāk lasa drukātu tekstu, kurai ir vizuāli ievirzīta pasaules izpratne, kurai bieži raksturīgas nepietiekamas sociālās prasmes un kurai jau agrā vecumā pieder lietas, kuras aizsargātas ar viņu pašu tiesībām.
–
Astotā lekcija. Digitālā laikmeta bērni – Z un A paaudzes. 2. daļa
A (Alfa) paaudze jeb digitālie mazuļi, kuru sociālo paradumu izpēte šobrīd ir viena no sociālo zinātņu aktualitātēm. Kā audzināt digitālo paaudzi? Ar kādiem izaicinājumiem Z un A paaudžu pārstāvju audzināšanā jārēķinās vecākiem un pedagogiem?
