Sociālā psiholoģija. Astotās lekcijas tests

Ko lektors sestās lekcijas sākumā, piedāvājot spēles elementu: “Ja ģerbonis, es uzvaru. Ja cipars, tā ir nejaušība”, vēlējās ilustrēt?

Prof. I. Austers citiem vārdiem laimi vēl dēvē par:

Lektors sestajā lekcijā stāsta par Emīlijas Proninas un kolēģu (Pronin, Lin & Ross, 2002) veiktu pētījumu ar Stenforda Universitātes bakalaura studentiem un pētnieku publikāciju desmit gadus pēc pētījuma veikšanas. Kuri no šiem apgalvojumiem apraksta pētnieku secinājumus? (Trīs pareizas atbildes, atzīmēt visas atbilstošās.)

Lekcijā tiek minēts eksperiments (I. B. Mauss, M. Tamir, C. L. Anderson, N. S. Savino, 2011), kurā, pavaicājot cilvēkiem, kā viņi jūtas emocionālā nozīmē, un pēc tam salīdzinot pozitīvo un negatīvo emociju proporciju, tika mērīts cilvēku laimes līmenis. Analizējot eksperimenta rezultātus, kādu secinājumu izdara profesors?

Kas ir nimba efekts?

Kāds secinājums izriet no pētījuma (Strack et al., 1988), kurā tika izmantota fokusa ilūzija (situācija, kad respondentiem liek fokusēties uz informāciju, kas ir mākslīgi piespēlēta)?

Kādas stratēģijas lektors piedāvā sestajā lekcijā, lai izvairītos no aklā/ neredzamā punkta efekta, neiekristu domāšanas kļūdās? (Divas pareizas atbildes, atzīmēt abas.)

Kad mēs, izejot no sava aktuālā stāvokļa, pārspīlējam un projicējam šo stāvokli uz to, kas nākotnē varētu būt, to sauc par:

Psihologam D. Kānemanam (D. Kahneman, 1999), veicot pētījumu par laimi, kurā kā izejas punkts tiek ņemts pretējais – negatīvās emocijas, kas iet rokrokā ar sāpēm, – atklājās, ka pētījuma procedūru kā sāpīgāku atcerējās:

Pamatojoties uz D. Kānemana pētījumā atklāto, prof. I. Austers apgalvo, ka laimi mēs varam piedzīvot arī mirkļos, kas netiek saistīti ar laimi. Viens no šādiem mirkļiem ir: