Vienkāršas prāta pārvaldīšanas tehnikas. Trešās lekcijas kopsavilkums

Elpa ir “interfeiss” starp mums un mūsu ķermeņa autonomo nervu sistēmu. Ķermeņa procesus, kurus nevaram pārvaldīt tiešā veidā, mēs varam ietekmēt caur elpošanu. Šī kursa ietvaros, runājot par prāta pārvaldīšanu, daži vienkāršākie elpošanas vingrinājumi ir sekojoši:

  1. Lēna ieelpa, gara izelpa — elpošanā uzsvars uz izelpu. Izelpa pāriet pauzē. Ieelpa — dabiska, tad, kad ķermenis to prasa, nesteidzoties. Veicot šo vingrinājumu ir svarīgi nepārspīlēt — izvēlēties tādu elpošanas tempu, lai joprojām būtu komfortabli, lai nesāk trūkt elpa, lai pēc šī vingrinājuma veikšanas nav “jāatelšas.”
  2. Elpas biežuma pārbaude — laiku pa laikam (neaizraujoties — ne pārāk bieži) izmērīt to, cik bieži elpojam — cik elpas ciklu (ieelpa/izelpa) ir vienas minūtes laikā. Piefiksēt savu rādījumu un ar laiku censties elpu padarīt lēnāku, apzināti izvēloties elpot lēnāk. 
  3. Pilnā elpa — veids, kā attīstīt lēno elpu ir — sēžot ar staltu, atslābinātu ķermeni, veikt pilno ieelpu — ieelpojot no sākuma piepildās vēdera apakšējā daļa, tad vidējā, tad krūtis, visubeidzot pleci. Izelpojot otrādāk — pleci, krūtis, vēdera vidējā daļa, apakšējā daļa. Paškontrolei var palīdzēt rokas, no kurām viena novietota uz vēdera, otra uz krūtīm.
  4. Elpošana, mainot nāsis — sēžot stalti, atslābinātu ķermeni, kreiso roku novietojam klēpī ar plaukstu uz augšu. Labās rokas plauksta ir vērsta pret seju. 2, 3, 4 pirksti ir vērsti taisni uz augšu. Ar īkšķi aizveram labo nāsi, izelpojam pa kreiso. Pēc izelpas ieelpojam (joprojām ar kreiso nāsi), pēc ieelpas atbrīvojam labo nāsi un ar mazo pirkstiņu aizveram kreiso. Izelpa, ieelpa ar labo nāsi. Atkārtojam. Vingrinājumu beidzam, izelpojot ar kreiso nāsi.    

Atgādinājums — lai šie vingrinājumi darbotos, tos ir jālieto — jāatkārto.

Visus šos vingrinājumus ir vērts apvienot arī ar prāta vērošanu — pamanīt un piefiksēt to, kādā stāvoklī ir prāts pirms, un kā tas mainās pēc šiem vingrinājumiem.

Pētījumi un papildus materiāli