Finanšu antropoloģija. Jautājumi un atbildes

Jautājums:

Īsti nekļuva skaidrs, kāpēc pašpārbaudes testā uz jautājumu – “Kuru procesu rezultātā sāka veidoties pirmās naudas sistēmas?” pareizā atbilde ir tieši tāda. Vai gadījumā tur nav ieviesusies kļūda?

Pasniedzēja atbilde:

Pareizā atbilde bija, ka pirmās naudas sistēmas sāk rasties publiskās institūcijās, kas administrē lauksaimniecību un attālinātus tirdzniecības procesus. Par šo vairāk stāstu otrajā lekcijā.

Nauda nerodas bartera rezultātā, kā jau norādu lekcijas laikā.

Savukārt, karadarbības rezultātā var novērot monētu rašanos, kas, protams, ir naudas forma, bet noteikti ne pirmā naudas sistēma.

Ceru, ka ir skaidrāks!

Jautājums:

Paldies par lekciju/ām, ir patiesi interesanti. Man konkrēti par otro lekciju bija divi jautājumi: 

1) cik lielā mērā 13./14.gs. eiropiešu aizsāktais imperiālisms bija saistīts ar akumulēto kapitālu un tobrīd limitētiem/izsmeltiem veidiem, kā to investēt tālāk? Lekcijā tika minēts, ka tieši šī parādu daļa bija dzinulis meklēt jaunus ieņēmumu veidus (zemes, resursus). 

2) vai ir kāda laba, konstruktīva analīze tieši par zelta standarta izmantošanu un kāpēc 1971.gadā ASV atteicās no tā? Cik noprotu, tad tas notika tieši Niksona laikā, kurš tiek saistīts (vispār 70tie) ar neoliberāla kapitālisma rašanos. Kā un vai šīs lietas saistās?

Pasniedzēja atbilde:

Paldies par labiem jautājumiem! Centīšos ieskicēt savu redzējumu:

1. Es neteiktu, ka iesāktie iekarojumi laika posmā uz ko tu norādi bija saistīti ar akumulētu kapitālu: drīzāk bija otrādi. Respektīvi, šajā laika posmā sāk veidoties sociālās un juridiskās attiecības, kas vispār nostiprina ‘kapitālu’ kā reālu sociālu fenomenu. Lai kapitālu varētu akumulēt, bija nepieciešams panākt politisku režīmu (kurš tiek nostiprināts juridiski, un kam ir vairāk vai mazāk vispārējs sociāls un šajā laikā reliģisks atbalsts), kas šo akumulāciju padara leģitīmu. Šis pārsvarā bija iekšējs process, saistīts ar iekšējā tirgus izveidi. Ellen Meiksins Wood grāmata ‘The Origins of Capitalism’ ir visai lasāms un vienkāršs ievads šajā procesā. Tad vēl ir Tim Parks grāmata ‘Medici Money’, kas sniedz ieskatu tajā, kā šie jaunie tirdzniecības tīkli Eiropā palīdzēja tikt vaļā no aizliegumiem, kas saistīti ar naudas aizdošanu, kas bija ļoti spēcīgi kristietībā. 

Eiropā šo procesu rezultātā radās aizvien vairāk cilvēku, kas bija atsvešināti no zemes un iespējas pašiem to apstrādāt un šādā veidā būt pašpietiekamiem. Viņi arī bija tie, kas nokļuva parādu lamatās un devās ‘meklēt piedzīvojumus’, lai šos parādus nomaksātu.

Sistemātisks koloniālisms sākas mazliet vēlāk – 16. un 17.gadsimts, kad var runāt par jaunu, topošu pasaules izpratni, kurā valdnieki un tirgotāji sāk lēnām aptvert iespējas, ko sniedz citas zemes gan resursu, gan darba spēka ziņā (paverdzināt citus bija vieglāk nekā paverdzināt savus līdzcilvēkus). Ļoti laba strukturāla un teorētiska vēsture ir atrodama Giovanni Arrighi grāmatā “The long twentieth century”, kas savukārt ir balstīta Fernand Braudel triloģijā par kapitālisma rašanos. Iesaku visas četras!

2. Īsumā, kāpēc atteicās: pēc Otrā pasaules kara tiek izveidota Bretonvudas monetārā sistēma, kurā dolārs kļūst par pasaules rezerves valūtu, savukārt pārējām lielajām valūtām tiek fiksēti maiņas kursi (šis ierobežoja viņu fiskālo/monetāru telpu, jo vienmēr bija jāpārliecinās, ka viņu kontos ir pietiekami daudz ārzemju valūtas, lai nodrošinātu kursu; šis bija tāds jauks ASV soft power). Savukārt, dolārs ir vienīgā valūta, kas tiek piesaistīta zeltam (35 dolāri par unci zelta). Pēc kara, ASV veic milzīgas investīcijas Eiropā, Japānā un Korejā, lai nodrošinātu sev tirdzniecības partnerus. Tā rezultātā šīs valstis rada spēcīgu industriālo kapacitāti, kas ļauj tām veiksmīgāk konkurēt pasaules tirgū. Tas savukārt noved pie tā, ka ASV tirdzniecības bilance lēnām kļūst negatīva (jo šīs valstis spēj saražot preces lētāk), un tā kļūst īpaši negatīva Vjetnamas kara laikā (jo milzīgi valdības tēriņi). Tas nozīmē, ka pārējā pasaule akumulēja aizvien lielākas dolāra rezerves, kas samazināja dolāra vērtību, un līdz ar to dolāra kurss pret zeltu vairs neatbilda tirgus situācijai: tu varēji nopirkt zeltu ASV pie Federālās rezerves, un pārdot to par augstāku cenu tirgū. Zelts sāka izplūst ārā no ASV, kas motivēja Niksonu vienkārši noiet nost no standarta. (jāpiebilst, ka ASV iekšējā tirgū dolāru nevarēja apmainīt pret zeltu jau sākot no 30.gadiem, kad iesākas Rūzvelta Jaunā Kursa politika)

Šīs lietas, protams, ir savā veidā saistītas ar neoliberālisma ideoloģiju, bet tā saikne, manuprāt, nav tieša un ne obligāti vissvarīgākā: tikpat svarīgi ir eirodolāru tirgus rašanās 60.gados; stagflācija, kas rodas ASV; un darba spēka aizsardzības pakāpeniska samazināšana.

Par šo ir ļoti, ļoti daudz literatūras. Es nezinu vai ļoti lasāma, bet man pašam patika Panitch and Gindin grāmata ‘The Making of Global Capitalism’; tad ir antropologs Chris Gregory, kura grāmata ‘Savage Money’ sākas tieši ar brīdi, kad ASV noiet no zelta standarta, bet problemātika mazliet cita; tad pavisam jaunā Grace Blakeley grāmata ‘Stolen’, manuprāt, ir ļoti lasāma vēsture par neoliberālisma rašanos kopumā no Lielbritānijas perspektīvas. 

Ceru, ka atbildēju!

0
    Mans grozs
    Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties
      0
        Mans grozs
        Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties