Divpadsmit lekcijas patstāvīgām studijām
Par kursu
Astronomija ir īpaši interesanta ar to, ka atrodas nepārtrauktā attīstībā. Pateicoties jaudīgiem teleskopiem, jauni atklājumi seko cits citam. Daži atklājumi nostiprina iepriekšējās atziņas, citi liek pārskatīt esošos priekšstatus un veidot jaunas teorijas. Šis kurss sniedz pārskatu par kosmisko objektu daudzveidību, patreizējo situāciju Visuma izpētē un vēl neatbildētajiem jautājumiem, kas rodas pētījumu gaitā. Tas liks arī aizdomāties par cilvēka vietu šajā pasaules ēkā.
Lekciju kursa kopējais garums: kurss sastāv no 12 lekciju video un virknes lasāmo materiālu latviešu valodā.
Vienas lekcijas garums: aptuveni 90 minūtes.
Klausītāji, auditorija: lekciju kurss veidots tā, lai būtu izprotams un uztverams bez priekšzināšanām ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par Visuma uzbūvi un darbības principiem, tādējādi labāk izprotot arī mūsu vietu tajā.
Ieguvumi: iepazīšanās ar jaunākajiem zinātnes atklājumiem astrofizikas jomā, plašāka izpratne par Visuma uzbūvi un darbības principiem.
Par lektoru
Ilgonis Vilks ir Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, kurš plašākai publikai pazīstams ne tikai pateicoties savam zinātnieka darbam, bet arī spējai par zinātnes atklājumiem runāt vienkāršā un aizraujošā veidā.
1. LEKCIJA. NO PLAKANĀS ZEMES LĪDZ TUMŠAJAI ENERĢIJAI
Priekšstati par kosmosu gadsimtu gaitā ir piedzīvojuši dramatiskas pārvērtības. Zeme no plakanas kļuva par apaļu, tad pārvērtās par ierindas planētu pie necilas zvaigznes milzīgā zvaigžņu sistēmā. Arī šobrīd, 21. gadsimtā mēs stāvam uz paradigmu pārvērtēšanas sliekšņa.
Lasīšanai:
Edgars Imants Siliņš. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2008.
Eiriks Ņūts. Patiesības meklējumos. Īsa zinātnes vēsture, Nordik, 2003.
Angļu Vikipēdijā: www.wikipedia.org
Flat Earth, Spherical Earth, History of astronomy, Geocentric model, Heliocentrism, Great Debate (astronomy), Milky Way, Physical cosmology.
2. LEKCIJA. TEORIJA PAR VISU
No kā sastāv mūsu pasaule un kādus ikdienas priekšstatus nākas upurēt moderno fizikas teoriju labā? Neliels ieskats daļiņu un antidaļiņu dzīvē, kā arī kvantu pasaules dīvainībās. Un vai tiešām iespējama teorija par visu? Stīvens Hokings domā, ka zina atbildi.
Lasīšanai:
S. Hokings, L. Mlodinovs. Diženais plāns. Jāņa Rozes apgāds, 2013.
Dž. Bagots. Higss. “Dieva daļiņas” izgudrošana un atklāšana. Lietusdārzs, 2013.
V. Kaščejevs. Higsa bozons un elementārdaļiņu standartmodelis
V. Kaščejevs. Kvantu fizika bez mistikas
M. Gardners. Relativitātes teorija visiem. Liesma, 1969.
J. Tambergs. Fizika un reliģija paradigmu krustceļos.
Latviešu Vikipēdijā: Elementārdaļiņa, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Gravitācija.
3. LEKCIJA. LIELAIS SPRĀDZIENS UN CITI STĀSTI
Lielais Sprādziens ir visplašāk atzītā Visuma izveidošanās teorija, kuru apstiprina daudzi novērojumu fakti. Taču par pašu Visuma sākumu drošu ziņu nav, kā arī nav skaidrības par Visuma nākotni.
Lasīšanai:
I. Vilks. Versijas par Visuma sākotni. Terra, septembris-oktobris, 2008.
Par Lielo Plēsumu
P. Puķītis. Fizika 12. klasei, Pasaules uzbūve. Zvaigzne ABC
Latviešu Vikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielais_sprādziens
4. LEKCIJA. ZVAIGZNES DZĪVE NO DZIMŠANAS LĪDZ PENSIJAI
Līdzīgi kā cilvēki, zvaigznes dzimst, dzīvo un mirst. Masīvajām zvaigznēm visvētrainākie ir pensijas gadi, kad tās pārvēršas par neitronu zvaigznēm, melnajiem caurumiem un citiem eksotiskiem objektiem.
Lasīšanai:
I. Vilks. Zvaigžņu evolūcija.
Mācību materiāls par zvaigznēm.
Portālā “Starspace” par zvaigznēm.
Kā mirst zvaigznes.
Pārnovas dzelzs uz Zemes.
Latviešu Vikipēdijā: Zvaigzne, Rasela diagramma, Melnais caurums.
5. LEKCIJA. GALAKTIKU ARHEOLOĢIJA
Galaktikas ir Visuma uzbūves ķieģelīši. Ir lielas un mazas galaktikas, spirālveida un eliptiskas galaktikas. Modernie teleskopi ļauj noskaidrot, ar ko tas viss savulaik ir sācies. Turklāt ieskatīšanās Visuma pagātnē ir kā ceļojums laika mašīnā.
Lasīšanai:
I. Vilks. Galaktikas. Projekts “Astronomija tīklā”.
Raksti par galaktikām portālā Starspace.
Latviešu Vikipēdijā.
6. LEKCIJA. NĀKSIES SADZĪVOT AR TUMŠO VISUMU
Lielākā daļa Visuma ir tumša, to veido tumšā matērija un tumšā enerģija. Kas par tām jau ir zināms, un kādas vēl tikai nākotnē pārbaudāmas teorijas izvirza zinātnieki?
Lasīšanai:
Žurnālā Rīgas Laiks.
Portālā spoki: šeit, šeit un šeit.
Portālā Starspace.
Latviešu Vikipēdijā: Tumšā matērija
7. LEKCIJA. LĪDZ VISUMA ROBEŽAI
Kā astronomi nosaka kosmiskos attālumus, un cik tālu iespējams ielūkoties Visumā? Ieskats kosmisko objektu daudzveidībā. Un kas atrodas aiz Visuma redzamās robežas?
Lasīšanai:
Latviešu Vikipēdijā.
Portālā Spoki: šeit un šeit.
Portālā Tvnet.
Dzeja.
8. LEKCIJA. KĀ KOSMOSS IETEKMĒ ZEMI? IZDOMA UN FAKTI
Astroloģija traktē cilvēku kā „pasaules nabu”, ap kuru griežas viss pārējais. Astroloģijas pieņēmumu kritiska analīze un fakti par to, kā kosmoss patiešām ietekmē mūsu planētu.
Lasīšanai:
Dabaszinības 12. klasei. Kosmisko faktoru ietekme.
Kritiski par astroloģiju:
http://klab.lv/users/soikins/29707.html
Sandas Veidemanes Thomollari raksti: šeit un šeit.
Latviešu Vikipēdijā: šeit un šeit
9. LEKCIJA. PASAULES GALA ASTRONOMISKIE SCENĀRIJI
2012. gadā izgāzās kārtējais pasaules gala solījums. Ko sola dažādie pareģi un kādas mūsu dzīvi ietekmējošas katastrofas patiešām var notikt kosmosā pārskatāmā nākotnē?
Lasīšanai:
I. Vilks. Pasaules gala astronomiskie scenāriji. Žurnāls “Terra”.
Video: Ak, šie pasaules gali!
Kritiski par pasaules galu 2012. gadā.
Neizsmeļams temats.
Par Saules supervētru.
Gamma uzliesmojums 8. gadsimtā.
10. LEKCIJA. VAI MĒS VISUMĀ ESAM VIENI?
Līdz ar eksoplanētu atklāšanu pētījumi šajā jomā arvien vairāk pāriet no teorētiskiem pieņēmumiem uz praktiskiem secinājumiem. Kādu dzīvību meklēt kosmosā un kur? Un kas notiks, ja mēs to atradīsim?
Lasīšanai:
Par citplanētām portālā Starspace.
Dzīvība no Visuma?
E-baznīca par dzīvību kosmosā.
Fermī paradokss.
11. LEKCIJA. KO MUMS DARĪT KOSMOSĀ?
Cilvēki ir pabijuši uz Mēness, bet šobrīd vairāk piezemēti domā par kosmisko tūrismu. Kaut arī lidojumiem Saules sistēmā ir perspektīvas, daudz grūtāk būs spert nākamo soli un doties ceļā uz zvaigznēm.
Lasīšanai:
Latviešu Vikipēdija: V-2, Kosmosa kuģis, Zemes mākslīgais pavadonis, Space Shuttle, Starptautiskā kosmiskā stacija, 2013. gads kosmonautikā, 2014. gads kosmonautikā, Kosmonautikas portāls, Kosmiskais lifts
12. LEKCIJA. KĀ STRĀDĀ ASTRONOMI?
Mūsdienu astronoma galvenie darbarīki ir teleskops un dators. Pie kam, jo lielāks teleskops, jo tālāk iespējams ieskatīties Visumā un atklāt līdz šim neredzētas lietas. Ko un kā pēta astronomi pasaulē un tepat Latvijā?
Lasīšanai:
Habla kosmiskais teleskops.
Portālā Starspace par teleskopiem.
Latviešu Vikipēdijā:
Teleskops, Baldones obervatorija, Irbenes radioteleskops, Venta-1, ESTCube-1, LitSat-1.