Ivars Ījabs: Nacionālisms

Divpadsmit lekcijas patstāvīgām studijām

Par kursu

„Nācijas”, „tautas” un „nācijvalsts” jēdzieni mūsdienu politikā ir kļuvuši tik pašsaprotami, ka par tiem ikdienā aizdomājamies reti. Iespējams, tieši tādēļ arī nepamanām, ar cik dažādu saturu tie dažkārt tiek piepildīti. Nāciju pastāvēšana gan tiek pieņemta kā realitāte; un to tiesības uz pašnoteikšanos – kā neapstrīdams arguments politiskajā diskusijā. Tomēr nacionālisms ir vēsturiski veidojies fenomens, un ieskats tā izcelsmē un veidos joprojām var daudz ko mums pastāstīt par politiku kopumā.

Šis kurss būs veltīts nacionālisma attīstībai modernajā Eiropā un tā saiknei ar citiem procesiem – industriālā kapitālisma veidošanos, politikas demokratizāciju, moderno mediju izplatību. Nacionālisms kā politiska kustība mūsdienu Latvijā mēdz raisīt visai dažādas emocijas. Daži tajā saskata risinājumu teju vai visām problēmām; citiem tas liekas novecojis un nedemokrātisks. Šis kurss vispirms raudzīsies uz nacionālismu kā uz fundamentālu realitāti, kura jau kopš XIX gadsimta nosaka Eiropas politisko dzīvi. Latviešu nacionālisma attīstība pati par sevi nebūs kursa centrā. Tomēr tā veidos nozīmīgu fonu un atsauču avotu daudzām no kursā aplūkotajām tēmām.

Daži no aplūkotajiem jautājumiem būs sekojoši: Kādas ir nāciju attiecības ar etniskām un kulturālām kopienām? Kāda loma nāciju tapšanā ir valodai, reliģijai, kopīgai izcelsmei? Kā nācijas veido savas tradīcijas, un kā top nacionālie mīti? Vai nācijas ir radušās modernajā pasaulē, līdz ar laikrakstiem, industrializāciju, vispārēju lasītprasmi – vai arīdzan tās ir pastāvējušas jau agrāk? Vai ir pamats nošķīrumam starp „politiskajām” un „etniskajām” nācijām? Kā Eiropas valstīm ir sekmējies ar nacionālisma „eksportu” uz citiem kontinentiem? Un: vai šodien ir pamats runāt par „postnacionālo” laikmetu?

Kursa saturs un video materiāls tapis 2014. gadā.

Vienas lekcijas ilgums: apm. 60 – 90 min.

Klausītāji, auditorija: ikviens, kuru interesē aprakstā minētās tēmas.