Artis Svece: Ceļvedis pārliecināšanas stratēģijās

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš vēlas labāk orientēties mūsdienu informācijas telpā un retoriskajos paņēmienos; savu vēstījumu vēlas nodot skaidri, precīzi, pārliecinoši un ar labu gaumi.

---

Dalībnieku atsauksmes

“Patīkams uzmanības, koncentrēšanās un prāta treniņš, klausoties lektorā un domājot līdzi viņa praktiskajiem piemēriem un jautājumiem auditorijai. Lekcijā saprastā un iegaumētā nostiprināšanai lieti noder arī testi pēc katras lekcijas noklausīšanās. Saprotu, ka jebkurā nozīmīgā situācijā ir ļoti nepieciešams apzināties, atpazīt un pievērst uzmanību tam, kādi ir retoriskie paņēmieni, kāds stils, stāsts, ierāmēšana tiek izmantota, lai spēlētos ar mūsu apziņu. Arī katrs pats savu darbību var mērķtiecīgāk veidot un izvērtēt.”

“Pieradu pie lektora stila un gribētos teikt, ka filozofiska rakstura tēmas sāku uztvert ar lielāku izpratni un tam klāt nāca arī vieglums. Man ir svarīgi, lai lekciju klausīšanās būtu līdzvērtīga seriāla skatīšanai – interese un azarts gaidīt turpinājumu. Šajā kursā tā bija.”

“Sakārtojās izpratne par tematu – teorētiski un praktiski. Labi piemēri, ar negaidītības efektu – atklāja, cik ļoti valoda spēlējas ar mūsu uztveri.”

“Pasniedzēja konstruēts un sistematizēts stāstījums ar dažādiem interesantiem piemēriem stāstījuma satura papildināšanai un izskaidrošanai.”

“Tēma ir ļoti aktuāla un interesanta.”

---

Par kursu

No visām pusēm mūs uzrunā cilvēki, kuri vēlas mūs pārliecināt, – vieni grib kaut ko pārdot, citi aicina pievienoties domubiedru grupai, vēl kāds mudina rīkoties, balsot, cīnīties. Grūti saprast, kas šeit ir īsts, bet kas tikai māņi un manipulācija. Tomēr ir dažādi rīki, kas palīdz izvairīties no apjukuma. Viens šāds rīks ir plaši pazīstamā kritiskā domāšana. Ar tās palīdzību mēs varam izvērtēt informācijas patiesumu vai argumentācijas spēku. Diemžēl ar kritisko domāšanu parastajā nozīmē ir par maz. Manipulāciju mūsdienu masu medijos vai sociālajos tīklos nevar saprast tikai ar loģikas palīdzību.

Tāpēc šajā kursā pievērsīsimies citam rīku kopumam, kas palīdz orientēties informācijas telpā. To, kas un kā pārliecina cilvēkus, pēta mūsdienu retorika, un šajā kursā iepazīsimies ar vairākām praktiski noderīgām kritiskās retorikas atziņām. Kursā pievērsīsim uzmanību tam, kā ar vārdu palīdzību var ietekmēt pasauli, kas jāzina par auditoriju, kāpēc personas stilam ir nozīme un kā darbojas retoriski paņēmieni.

Kurss nofilmēts 2019. gada aprīlī.

---

Par lektoru

Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c. Autora profils un raksti portālā Satori.

---

Lekciju saraksts

Pirmā lekcija. Darīt lietas ar vārdiem

Kad mēs kaut ko sakām, mēs ne tikai dalāmies ar citiem savās atziņās par pasauli, bet arī cenšamies viņu pārliecināt, ietekmēt, izsaukt reakciju. Un šos mērķus var panākt ne tikai ar argumentu palīdzību. To, kā tas notiek pēta retorika, un nodarbībā runāsim par to, kā mūsdienās pastāv retorika un kāpēc kaut vai elementāras zināšanas par retoriku mūsdienās ir īpaši nepieciešamas.

–

Otrā lekcija. Retoriska situācija

Ar vārdiem iespējams panākt dažādus mērķus – izsaukt emocijas, radīt šaubas, izraisīt rīcību vai atrunāt no rīcības. Tāpēc viens no jautājumiem, ko uzdodam, lai saprastu citu teikto, – ar kādu mērķi cilvēks runā vai raksta? Un attiecīgi – ja vēlamies kādu pārliecināt, ir vērts tikt skaidrībā pašam – ko es vēlos ar savu sakāmo panākt?

–

Trešā lekcija. Kam ausis, lai dzird: konteksts

Teksts nekad netiek radīts ārpus laika un vietas, tam vienmēr ir konteksts. Pie šīs situācijas pieder cilvēki, kuri tiek uzrunāti, un apstākļi, kas ietekmē komunikāciju. Tāpēc, kaut ko sakot vai teikto kritiski analizējot, vienmēr svarīgi palūkoties apkārt – kas tā ir par situāciju, kurā atrodos?

–

Ceturtā lekcija. Kam ausis, lai dzird: auditorija

Runājot vai rakstot, mēs intuitīvi konstruējam lasītāju vai klausītāju. No tā nav iespējams un arī nevajag izvairīties, tomēr ne vienmēr intuīcija paglābj no pārpratumiem. Dažkārt, lai saprastu, kāpēc vieniem izdodas auditoriju pārliecināt labāk nekā citiem, ir vērts papētīt pašu auditoriju.

–

Piektā lekcija. Stils

Izteiksmes stils pauž runātāja raksturu vai vismaz rada ilūziju par to. Gan raksturs, gan stils var būt ļoti efektīvi rīki tā cilvēka rokās, kurš vēlas auditoriju pārliecināt. Pats par sevi stils nav nekas slikts. Pareizāk sakot, diez vai ir iespējams no tā izvairīties.

–

Sestā lekcija. Stila izvēle

Ar stilu ir jābūt uzmanīgam – tas gan atklāj, gan apslēpj, gan arī aizved neceļos. Tāpēc jebkurā retoriskā situācijā nākas uzdod jautājumu – kā izvēlēties pareizo stilu. Turklāt stilam jābūt tādam, kas atbilst pašam runātājam vai rakstītājam, gan situācijai, gan auditorijai.

–

Septītā lekcija. Retoriskie paņēmieni: naratīvs

Argumentācija nepārprotami ir viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem citu cilvēku pārliecināšanai, bet tas nebūt nav vienīgais. Tāpat kā pastāv dažādi veidi, lai pamatotu teikto, un dažādi negodīgi paņēmieni argumentācijā, pastāv arī dažādi retoriski paņēmieni, kas padara teikto pārliecinošu neatkarīgi no argumentācijas sakarīguma. Šobrīd viens no iecienītākajiem paņēmieniem ir stāstu piemeklēšana.

–

Astotā lekcija. Retoriskie paņēmieni: ierāmēšana

Ierāmēšana jeb “freimings” ir paņēmiens, ko izmanto gan reklāmā, gan politiskajā komunikācijā. Veiksmīgi piemeklēts rāmis var sliktus jaunumus padarīt par labiem, garlaicīgu faktu par emocionāli uzrunājošu. Visticamāk, no informācijas ierāmēšanas nav iespējams izvairīties, bet var vismaz apzināties, kā šis retoriskais paņēmiens darbojas.