Ceļvedis pārliecināšanas stratēģijās

Kad mēs kaut ko sakām, mēs ne tikai dalāmies ar citiem savās atziņās par pasauli, bet arī cenšamies viņu pārliecināt, ietekmēt, izsaukt reakciju. Un šos mērķus var panākt ne tikai ar argumentu palīdzību. To, kā tas notiek pēta retorika, un nodarbībā runāsim par to, kā mūsdienās pastāv retorika un kāpēc kaut vai elementāras zināšanas par retoriku mūsdienās ir īpaši nepieciešamas.

Ar vārdiem iespējams panākt dažādus mērķus – izsaukt emocijas, radīt šaubas, izraisīt rīcību vai atrunāt no rīcības. Tāpēc viens no jautājumiem, ko uzdodam, lai saprastu citu teikto, – ar kādu mērķi cilvēks runā vai raksta? Un attiecīgi – ja vēlamies kādu pārliecināt, ir vērts tikt skaidrībā pašam – ko es vēlos ar savu sakāmo panākt?

Teksts nekad netiek radīts ārpus laika un vietas, tam vienmēr ir konteksts. Pie šīs situācijas pieder cilvēki, kuri tiek uzrunāti, un apstākļi, kas ietekmē komunikāciju. Tāpēc, kaut ko sakot vai teikto kritiski analizējot, vienmēr svarīgi palūkoties apkārt – kas tā ir par situāciju, kurā atrodos?

Runājot vai rakstot, mēs intuitīvi konstruējam lasītāju vai klausītāju. No tā nav iespējams un arī nevajag izvairīties, tomēr ne vienmēr intuīcija paglābj no pārpratumiem. Dažkārt, lai saprastu, kāpēc vieniem izdodas auditoriju pārliecināt labāk nekā citiem, ir vērts papētīt pašu auditoriju.

Izteiksmes stils pauž runātāja raksturu vai vismaz rada ilūziju par to. Gan raksturs, gan stils var būt ļoti efektīvi rīki tā cilvēka rokās, kurš vēlas auditoriju pārliecināt. Pats par sevi stils nav nekas slikts. Pareizāk sakot, diez vai ir iespējams no tā izvairīties.

Ar stilu ir jābūt uzmanīgam – tas gan atklāj, gan apslēpj, gan arī aizved neceļos. Tāpēc jebkurā retoriskā situācijā nākas uzdod jautājumu – kā izvēlēties pareizo stilu. Turklāt stilam jābūt tādam, kas atbilst pašam runātājam vai rakstītājam, gan situācijai, gan auditorijai.

Argumentācija nepārprotami ir viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem citu cilvēku pārliecināšanai, bet tas nebūt nav vienīgais. Tāpat kā pastāv dažādi veidi, lai pamatotu teikto, un dažādi negodīgi paņēmieni argumentācijā, pastāv arī dažādi retoriski paņēmieni, kas padara teikto pārliecinošu neatkarīgi no argumentācijas sakarīguma. Šobrīd viens no iecienītākajiem paņēmieniem ir stāstu piemeklēšana.

Ierāmēšana jeb “freimings” ir paņēmiens, ko izmanto gan reklāmā, gan politiskajā komunikācijā. Veiksmīgi piemeklēts rāmis var sliktus jaunumus padarīt par labiem, garlaicīgu faktu par emocionāli uzrunājošu. Visticamāk, no informācijas ierāmēšanas nav iespējams izvairīties, bet var vismaz apzināties, kā šis retoriskais paņēmiens darbojas.