Novērst izdegšanu. Lekcijas līdzsvarotai ikdienai

Izdegšana izpaužas kā emocionāls, fizisks un garīgs izsīkums pārmērīga un ilgstoša stresa rezultātā. Izdegšanas pazīmes varam novērot četrās jomās – fiziskajā, emocionālajā, kognitīvajā un mūsu uzvedībā. Lai pasargātu sevi no izdegšanas, ieteicams, katru dienu ieplānot aktivitātes, kuras sniedz gandarījumu, prieku un tuvības sajūtu ar kādu cilvēku. Pakāpeniskās muskuļu atslābināšanas vingrinājums mazinās sasprindzinājumu ķermenī un uzlabos miega kvalitāti.

Izdegšana nenotiek vienā dienā, un tās gaitā mainās mūsu dzīvesveids, skatījums uz sevi un pasauli. Lai tas nenotiktu, ir jārūpējas par savu iekšējo resursu atjaunošanu. Aplūkosim astoņas jomas, kuras to palīdz sasniegt. Kad esam satraukti, mūsu elpa kļūst sekla un strauja. Nomierināt prātu un atslābināties palīdz Elpas meditācija.

Iepazīsimies ar personības iezīmēm, kuras, kā liecina pētījumi, padara mūs vairāk jūtīgus pret stresu un izdegšanu. Vērsīsim uzmanību uz to, ka pozitīvām īpašībām var būt negatīva ietekme uz mūsu dzīvi. Tas ir jautājums par to, kā varam strādāt ar sevi, lai saglabātu līdzsvaru, un kas jāmaina savā attieksmē, lai spētu vairāk rūpēties par sevi. Labvēlības meditācija mums palīdzēs mazināt iekšējā “kritiķa” spēku un attīstīt pieņemšanu attiecībā uz sevi un citiem.

Mūsu dzīves gaitā nostiprinājušās pārliecības un uzvedības modeļi, kas pārņemti no vecākiem un vecvecākiem, arī var veicināt to, ka sākam iet pa izdegšanas ceļu. Nozīmīga loma ir spējai apzināties sevi un savas ietekmes robežas. Ķermeņa vērošanas meditācija palīdz labāk apzināties sevi un atslābina.

Izdegšana var notikt saistībā ar personīgās dzīves norisēm, tomēr visbiežāk to izraisa darba dzīve. Profesijās, kurās jārisina krīzes situācijas vai ir augsta komunikatīvā slodze, izdegšanas risks ir augstāks. Vienlaikus ir virkne ar darba saturu un darba organizāciju saistītu izdegšanas riska faktoru, kuri var būt klātesoši ikvienā organizācijā. Ja tos zinām, varam rast veidus, kā tos mazināt vai sevi pasargāt.

Izdegšana darbā nenotiek vienā dienā, bet ir pakāpenisks process, kuram var izšķirt vairākas stadijas. Par izdegšanas risku mazināšanu var gādāt vadītājs, taču vienlaikus arī darbinieki var izmantot paņēmienus stresa līmeņa mazināšanai un emocionālā līdzsvara saglabāšanai.

Lai arī ilgstošs stress ir izdegšanas pamatā, starp stresu un izdegšanu ir būtiskas atšķirības. Lai neizdegtu, ir savlaicīgi jāliek lietā stresa mazināšanas paņēmieni, kurus var iedalīt trīs grupās. Apgūsim paņēmienu emociju regulēšanai un vingrinājumu “Ceļojums iztēlē”, lai atslābinātos un gūtu labsajūtu.

Lai automašīna mums labi kalpotu, tajā ir regulāri jāiepilda degviela un jāveic apkope. Lai mēs varētu veikt savus dzīves uzdevumus un īstenot ieceres, mums ir regulāri jārūpējas par savu spēku atjaunošanu. Tieši regulāras rūpes par sevi pasargā no izdegšanas. Iepazīsimies ar darbībām, kuras var palīdzēt pārstrādāt stresu, atslābināties, atjaunot enerģiju un gūt prieku, kopumā vairojot dzīves kvalitātes izjūtu. Turklāt arī nekā nedarīšanas māka jeb māka būt “šeit un tagad” ir ļoti noderīga.