Būt modram un sasniegt mērķi. Psiholoģijas kurss par neļaušanos kārdinājumiem

Nedarīt to, kas jādara. Tā vietā darīt ko patīkamāku. Atlikt svarīgo, darīt mazāk steidzamo. Kā tikt galā ar prokrastināciju?

Ja mums ir jāprognozē, ko darīsim pēc noteikta laika (kaut vai tikai dažām dienām), mēs runājam kā no mācību grāmatas, savukārt, pienākot lēmuma pieņemšanas un rīcības brīdim, mēs esam tādi, kādi esam, un tas ne vienmēr sakrīt ar to ideālu, kādu konstruējam attiecībā uz sevi.

To, kā jutīsimies nākotnē, mēs projicējam, pamatojoties uz savu aktuālo emocionālo stāvokli, taču, pienākot noteiktajam brīdim, mēs piedzīvojam pavisam citas domas un izjūtas.

Mēs neatceramies emocijas tiešā veidā, un tas ir būtiski, mēģinot saprast, kāpēc nespējam prognozēt to, kas notiks nākotnē. Mums ir pieredze, taču mēs to aizmirstam, kā dēļ arī rodas mūsu problēmas un kļūdas.

Rituāliem ir jēga, pat ja tie šķiet “atrauti” no realitātes un zināmā mērā absurdi. Ar rituālu palīdzību panākot ilūziju, ka mēs kaut ko kontrolējam, uzdevumi tiek paveikti labāk un tiek gūti labāki rezultāti.

Vai visu labi darīt klusumā? Pētījumos balstītā atbilde ir – ne vienmēr; fona skaņas un trokšņi var būt noderīgi.

Mūsu uztvere var būt maldinoša. Uztveres ilūziju dēļ mēs varam pieņemt neoptimālus lēmumus – tādus, kas neved mūs uz mērķi. Taču šīs pašas ilūzijas varam izmantot savā labā. Mēs varam sasniegt savus ilgtermiņa mērķus, vienkārši zinot to, ka šādas ilūzijas pastāv.

Izmaksas ir viens no veidiem, kā “piesiet sevi pie masta”. Taču izmaksas nav jāsaprot kā burtisks maksājums naudā. Tas var būt laiks, attālums, aukstums, karstums – jebkas, kas var kalpot kā “samaksa” par to, ko negribam darīt. Apzināti radot šķērsli, kas pašiem ir jāpārvar, būsim krietni tuvāk savam mērķim un ar ievērojami mazāku varbūtību “aiziesim neceļos”.