Izprast Ķīnu
- Ierakstītas lekcijas - skatāmas uzreiz
Šīs lekcijas atklāj, kā pievērsties “Ķīnas fenomenam”, ņemot vērā tās kultūras pamatelementus, sabiedrības galvenās vērtības un mentālos modeļus.
- Naudas atgriešanas garantija
Par kursu
Šī kursa lekcijas piedāvās veidu, kā mēs varētu raudzīties uz “Ķīnas fenomenu”, apdomājot šīs civilizācijas attīstību, kultūras pamatprincipus, sabiedrības fundamentālās vērtības un mentalitātes īpašības.
Pusgadsimtu atpakaļ, 1972. gada februārī, ASV prezidenta Niksona stratēģiskā vizīte Beidzjinā un tikšanās ar Mao Dzedunu iezīmēja “nedēļu, kas izmainīja pasauli”. Kopš tā laika pasaules kārtība ir pieredzējusi nepārtrauktas izmaiņas, un Ķīnas izaugsme ir viena no tām. Šobrīd “Zemdebešu impērijas” ekonomiskās izaugsmes radītie politiskie, militārie, stratēģiskie un tehnoloģiskie “gravitācijas viļņi” ietekmē mūs visus.
Savukārt ASV un tās sabiedroto alianses pretstāve Ķīnai kā draudam pastāvošajai globālajai kārtībai noteiks arī mūsu likteņus vēl daudzas desmitgades.
Neatkarīgi no tā, vai uzlūkojam Ķīnu kā sadarbības partneri, alternatīvas pasaules pārvaldes avotu vai potenciālu un reālu ienaidnieku, jautājums, kas ir Ķīna un kā to saprast, kļuvis daudz aktuālāks nekā agrāk.
Kurss ierakstīts 2022. gada nogalē un 2023. gada sākumā Kaspara Eihmaņa mājās Taipejā, Taivānā.
Ko Tu iemācīsies:
Kursa saturs un ieguvumi:
KURSU PASNIEDZ
- Kaspars Eihmanis
Kaspars Eihmanis ir filosofs. Piecpadsmit gadus viņš nodzīvoja Taivānā, pētot budistu filosofiju. Tur viņš ieguva doktora grādu ar pētījumu par jautājumu, kas izklausās gandrīz neiespējams: kā mēs varam kaut ko atcerēties, ja pastāvīga “es” nemaz nav? Šo jautājumu senās Indijas domātājs Vasubandhu uzdeva jau pirms pusotra tūkstoša gadu. Viņu visvairāk interesē tas, kur Austrumu un Rietumu domātāji patiešām runā par vienu un to pašu un kur līdzīgi vārdi slēpj pavisam citas domas. Avotus viņš lasa ķīniešu, sanskrita un pāli valodā, bet runā tā, lai saprastu ikviens. No 1999. līdz 2014. gadam viņš Latvijas Universitātē pasniedza ķīniešu valodu, vēsturi un filosofiju. Šobrīd viņš Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā māca filosofiju un kritisko domāšanu topošajiem psihologiem un vada publisko lekciju ciklu “Konfluences filosofijas seminārs”.
Viņa darba pamatā ir Epikūra atziņa: “Tukši ir tā filosofa vārdi, kas nedziedē nevienas cilvēka ciešanas.” Filosofija nav tikai akadēmiska nodarbe. Tā skar ikviena dzīvi, tāpēc tai jābūt publiskai.
Lekciju plāns
Pirmā lekcija. Kā saprast Ķīnu?
Sākumā mums ir jānovelk robežas, izdalot līdzīgo un atšķirīgo, lai labāk saprastu novērojuma objektu – Ķīnu. Kas slēpjas aiz vārda, ko mēs izmantojam, lai apzīmētu Ķīnu? Kā ķīnieši dēvē un apjēdz paši sevi? Šajā lekcijā aplūkosim un arī kliedēsim dažus aizspriedumus, kas mums saistās ar ķīniešu valodu, politisko un fizisko ģeogrāfiju.
Otrā un trešā lekcija. Ķīnas vēstures metamorfozes
Vidusmēra ķīnietis domā 2500 gadus senās vēsturiskās kategorijās un analoģijās, un, neaplūkojot svarīgākos Ķīnas vēstures notikumus, ir neiespējami izprast Ķīnas civilizācijas modeļa īpatnības, vidusmēra ķīnieti, nemaz nerunājot par ĶTR politisko organizāciju un tās ideoloģiju. Vai tās būtu dažādās impēriskās dinastijas vai Ķīnas Tautas Republika. Šajās lekcijās iedibināsim visaptverošu skatījumu uz Ķīnas vēsturi, kas ļaus saprast šķietami nepatveramā vēsturiskā plašuma kontekstu, ar kuru identificējas ikviens ķīnietis.
Ceturtā lekcija. Ķīniešu sabiedrības īpatnības: valsts un ģimene; kopiena un indivīds
Konfūcistu teksts “Lielā mācība” Dasjue sākas ar atziņu, ka sakārtota valsts sākas no sakārtotas ģimenes; bet, lai ģimene būtu sakārtota, cilvēka sirdij ir jābūt taisnai. Šis taisnums iegūstams ar morālās paškultivācijas palīdzību. Palūkosimies uz to, kā šis princips izpaužas mūsdienu ķīniešu sabiedrībā un, neskatoties uz oficiāli komunistisko ideoloģiju, ir piedzīvojis savu atgriešanos jaunā veidolā.
Piektā lekcija. Vai ķīnieši domā citādāk nekā eiropieši?
Lai arī mēs uzskatām, ka cilvēcisko būtņu psihiskās līdzības ir nepārprotamas, arī atšķirības starp kultūrām ir nenoliedzamas. Tās ietekmē konkrētās kultūras pārstāvju uzmanības, uztveres, izziņas un sociālās un individuāli-psiholoģiskās patības formas. Piemēram, kāpēc mēs sliecamies aprakstīt Eiropas kultūras modeļa formu vairāk kā analītisku, bet ķīniešu – kā holistisku? Kāpēc ķīniešu filozofiskās domāšanas formām ir raksturīga daudz lielāka spēja pieņemt loģiskās pretrunas? Domāšanas formu variācijas izskaidro to, kāpēc ĶTR ideologi iebilst pret cilvēktiesību jēdziena universālumu, likuma varas nošķirtību no izpildvaras utt. Šīs nodarbības ietvaros pievērsīsimies nozīmīgam jautājumam par ķīniešu pasaules tvēruma un konfūcisma ietekmētā Tālo Austrumu domāšanas modeļa atšķirībām.
Ko saka mūsu studenti
Biežāk uzdotie jautājumi
29.90 €