Kate Pelēce: Montesori ikdienai: atziņas pedagogiem un vecākiem

Piekļuvi lekcijām saņemsi uzreiz pēc pirkuma veikšanas. Lekcijas ir skatāmas tiešsaistē (“online”) jebkurā tev ērtā laikā un vietā. Tās nenotiek ne klātienē, ne tiešraidē un nav lejupielādējamas.

Klausītāji, auditorija: ikviens, kurš ikdienā ir kopā ar bērniem un jauniešiem un kuram ir svarīgi saprast, kādu atbalstu kā pieaugušie varam viņiem ikdienā piedāvāt.

---

Dalībnieku atsauksmes

Kopējais vērtējums:  ⭐⭐⭐⭐⭐ 4.5 / 5 no 207 atsauksmēm

“Šeit ieguvu atbildes uz ilgi meklēto jautājumu par savu bērnu. Zelta vērts kurss.”

“Paldies, ļoti interesants un izsmeļošs kursa saturs. Atsvaidzināju jau zināmās lietas un atradu atbildes uz sev neskaidriem jautājumiem.”

“Mācību kurss noteikti ir praktiski noderīgs man kā vecākam. Tas ļāva uzlūkot pedagoģiju kā interesantu un strukturētu humanitārās izglītības jomu. Uzzināju daudz jauna un ieguvu apstiprinājumu arī iepriekšējām – intuitīvajām – pārliecībām.”

“Ieguvu ļoti labas atziņas, ieteikumus. Liek padomāt par savu pieeju bērnam dažādās situācijās.”

“Manuprāt, šis bija ļoti izzinošs, interesants kurss, kurš deva lielisku ieskatu Montesori pedagoģijā. Iegūtās atziņas ņemšu vērā arī savā darbā.”

“ĻOTI labs materiāls mūsdienu jaunatnes vecākiem, skolotājiem. Lektore ļoti detalizēti izstāstīja, kā veidot attiecības mājās, skolā, kā arī kā no pavēlēm, disciplīnas pāriet pie sadarbības un atbildības.”

“Šo kursu vajadzētu noklausīties vecākiem, lai veidotu mīlestības un cieņpilnas attiecības ar savu bērnu.”

---

Par kursu

Mūsdienu informācijas aprite un pieejamība piedāvā neskaitāmus pētījumus, rakstus, viedokļus, faktus, iespējas, metodes, kas saistīti ar bērnu audzināšanu no piedzimšanas līdz pat pubertātei un jauniešu vecumam, bet liekas, ka vecāki nekad nav bijuši tik lielā mulsumā un neziņā.

Varbūt vērts atteikties no priekšstata, ka audzinām bērnu, un, izmantojot pasīvu vadību ģimenē un skolā, ļaut bērnam kļūt aktīvam, lai audzināšana kļūtu par attiecībām, nevis robežu noteikšanu? Kā zināt, kāds atbalsts nepieciešams trīsgadniekam un kāds pusaudzim? Kā tikt galā ar izaicinājumiem ikdienā un vai konflikts ģimenē ir kas viennozīmīgi slikts? Kā saprast, vai bērnam ir problēmas skolā vai arī mans bērns ir problēma skolai un skolotājam? Vai attiecības ir svarīgākas nekā mācību priekšmets? Mēs abās pusēs – gan ģimenē, gan skolā – varam ieņemt palīga lomu un atzīt paša bērna un jaunieša vajadzības, robežas un darbu, ko katrs no viņiem veic sevis veidošanā un tapšanā.

Kurss balstīts Montesori pedagoģijā, un tā saturu veido lektores zināšanas filozofijā un holistiskajā pasaules redzējumā, kā arī pētījumi neirozinātnē.

Kurss filmēts 2022. gada augustā.

---

Par pasniedzēju

Kate Pelēce (Mg. paed.) ir Rīgas Montesori sākumskolas direktore, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja ar izglītību Montesori pedagoģijā, kā arī lektore Starptautiskajā Montesori institūtā Berlīnē. Studējusi teoloģiju un reliģiju zinātnes, kā arī pedagoģiju Latvijas Universitātē, izglītību Montesori pedagoģijā ieguvusi Latvijas Universitātē un Vācijā. Lasa studiju kursus Montesori pedagoģijā (Latvijā un Vācijā). Lektores šī brīža pētnieciskā interese ir saistīta ar mācību vidi sākumskolā, un jaunākais pētījums par ikdienas rituālu atbalstošas mācību vides nodrošināšanā sākumskolā veikts 2021. gadā.

---

Lekciju plāns

Pirmā lekcija. Kas notiek ar bērnu un jaunieti dažādos vecumposmos?

Mēs varam runāt par vairākkārtēju piedzimšanu mūsu dzīves laikā. Sākoties jaunam periodam, mūsu priekšā ik reizes ir jauns cilvēks, un katram no tiem ir neatkārtojams, specifisks uzdevums cilvēka personības veidošanā. Katrā no tiem cilvēks piedalās ar savu ķermeni, garu un dvēseli. Tomēr kāpēc dažādos bērna vecumposmos mēs piedzīvojam konfliktus vai nesaprašanos, kuriem nerodot risinājumu, zaudējam arī savu kā vecāku vadības lomu ģimenē vai skolotāja vadības lomu klasē? Vai protam un gribam uz vecumposmu vajadzībām reaģēt atbalstoši un pietiekoši?

–

Otrā lekcija. Kā atbalstīt bērnu un jaunieti katrā no vecumposmiem: 0 līdz 3 un 3 līdz 6 gadi

Katram bērna attīstības posmam ir sava nozīme, savs šarms, savas problēmas un savs skaistums. Mums kā pieaugušajiem ir svarīgi zināt, ka bērna un jaunieša vajadzības ir jārisina atbilstošā vecumā, nevis kaut kad vēlāk. Atbalstu viegli sniegt, ja saprotam, ka katrā no vecumiem bērns piedzīvo kādus īpašus jutīguma periodus – īpašu jutīgumu pret procesiem un vides ietekmi, kura rezultātā bērns mainās, un šo jauno prasmju apgūšana kļūst par bērna pašorganizēšanās procesu.

Kā atbalstīt 0 līdz 3 gadus veca bērna jutīgumu uz kustībām, struktūru un kārtību, kā arī zinoši sekot līdzi bērna valodas attīstībai? Kā pilnveidot bērna apziņas attīstību ar dažādām praktiskās dzīves un sajūtu aktivitātēm un sniegt iespēju izzināt pasauli, pilnveidot valodu un veidot sociālos kontaktus vecumā no 3 līdz 6 gadiem?

–

Trešā lekcija. Kā atbalstīt bērnu un jaunieti katrā no vecumposmiem: 6 līdz 12 un 12 līdz 18 gadi

Kā apmierināt 6 līdz 12 gadus veca bērna “izsalkušo intelektu” un zinātkāri? Kā par lietām un procesiem sniegt plašu pārskatu, nevis fragmentāru informāciju? Kā atbildēt uz neskaitāmajiem “kā?” un “kāpēc?”, kuros bērns jautā pēc cēloņiem un sekām, nevis faktiem vai atsevišķiem vārdiem? Daba ir diezgan loģiska, un tā bērnā modina ne tikai izsalkumu pēc zināšanām, bet arī pretenzijas uz intelektuālo neatkarību un plašākiem kontaktiem sabiedrībā. Ikviens, kuram būs vēlme diskutēt ar šī vecuma bērniem par taisnīgumu un taisnību, varēs piedzīvot to tieši jau konkrētajā sarunā.

12-18 gadi ir īpašs laiks piedzīvojumiem, personīgajiem izaicinājumiem un sevis izzināšanai. Laiks, lai aizstāvētu, nepiekristu, izaicinātu. Nozīmīgais “mēs” periods: mēs – vienaudži, mēs – futbola treniņu biedri, mēs – draugi. Kā būt klātesošiem un sniegt aizsardzību un drošību? Kā atbalstīt jauniešu vēlmi pēc autonomijas? Kā būt līdzās, lai jaunieši izprot un atrod savu lomu sabiedrībā?

–

Ceturtā lekcija. Kādiem jātiecas būt vecākiem?

Būt vecākiem vienmēr ir izaicinājums, un bieži ģimenēs pastāv arī konflikti. Risinājums tam ir attiecības, nevis audzināšana. Tāpēc svarīga ir sadarbība, pašcieņa un pašapziņa, katra personiskā atbildība. Pāri visam, vecākiem jāpiemīt spējai būt par bākugunīm saviem bērniem un jāapgūst māksla pateikt arī “nē”. Tas mums palīdz izveidot līdzvērtīgas attiecības, un impulsi, ko sniedzam konfliktu risināšanai, ir konsekventi un konstruktīvi.

–

Piektā lekcija. Robežas un konflikti

Jo labāk zinām savas robežas un jo personiskāk varam tās izteikt, jo lielāks ir gandarījums. Šis ir mūžizglītības process, kas mūs saista ar iepriekšējām un nākamajām paaudzēm. Tātad nevis noteikt robežas saviem bērniem, bet zināt, pirmkārt, savas robežas. Robežas izsaka to, ko vēlamies un nevēlamies, ko pieņemam un noraidām, kas patīk vai nepatīk, ko uztveram kā labu vai sliktu sev un apkārtējiem. Tās visas ir normas un noteikumi, kam, pirmkārt, ticam mēs paši un domājam, ka tam vajadzētu attiekties arī uz citiem, kā dēļ ģimenes bieži piedzīvo konfliktus. Bet vai tas vienmēr ir tikai kas slikts? Konflikts nekādā ziņā neliecina, ka esam slikti vecāki, bet gan dod iespēju mācīties abām pusēm.

–

Sestā lekcija. Skolotājs–bērns–vecāki. Ko darīt, lai visiem klātos labi?

Blakus vecākiem skolotāji ir vissvarīgākie pieaugušie vairumam bērnu un jauniešu. Viņu uzdevums nav tikai sniegt jaunas zināšanas. Bieži vien mūsu bērni varētu iztikt bez papildnodarbībām matemātikā, ja mēs vairāk apzinātos, ka cilvēks pilnveidojas un mācās, kad ir klātesošs procesā un kad mācīšanās notiek atbilstošā vidē. Mums jāpārveido paklausības kultūra par atbildības un uzticēšanās kultūru sev un citiem, īpaši vecāku–skolotāju un skolēnu–skolotāju starpā.