Sešas lekcijas tiešsaistē skatīšanai jebkurā laikā
Šajā kursā aicinām ikvienu paraudzīties uz Latvijas gastronomijas identitātes un vērtību veidošanos pēdējo 200 gadu laikā. Kursa saturs paplašinās jūsu izpratni par Latvijas nacionālo virtuvi ietekmējošajiem apstākļiem, bagātinās jūsu skatījumu uz ikdienas maltītes daudznozīmīgumu un sniegs iedvesmu latviešu valodā sarakstītajās pavārgrāmatās minēto ēdienu pagatavošanai, baudīšanai un sarunām par ēdiena gastronomisko vērtību. Kursam pievienotajos mājasdarbos lektore aicinās izmēģināt šodienai neierastu ēdienu receptes un radīt garšu eksperimentus virtuvē.
Kursa mērķis ir attēlot Latvijas gastronomijas un nacionālās virtuves konceptu no kultūrantropoloģijas viedokļa – apskatot vēstures un citu valstu virtuvju ietekmi un mijiedarbību, aicinot uz pārdomām par to, kādi apstākļi virza nacionālās virtuves rašanos un kādas transformācijas tā piedzīvo laika gaitā. Lektore aicina iepriekš neizzinātos rakursos paraudzīties uz vārdu savienojuma “nacionālā virtuve” izpratni, lietojuma motivāciju un piepildījumu.
Kurss sniegs bagātīgas zināšanas ikvienam – gan gastronomijas iedvesmotam baudītājam, gan tās askētam, gan tiem, kas domā par to, kā pavārgrāmatās stāstītais par Latvijas gastronomiju var kļūt par iedvesmas avotu pārtikas produktu attīstīšanā un mārketingā.
Astra Spalvēna ir ēdienu kultūras pētniece, nodarbojas ar latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu un kulinārā mantojuma pētīšanu, kā arī aicina iepazīt ēdiena kultūras aktualitātes un stāstus par ēdienu.
Ieguvusi doktora grādu mākslas zinātnēs, aizstāvot līdz šim Latvijā vienīgo promocijas darbu par ēdiena kultūru un vēsturi “Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze”. Astra ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadošā pētniece. Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskie aspekti” galvenā izpildītāja.
Pārskats par latviešu valodā sarakstītajām pavārgrāmatām: sākot ar pirmajām muižu pavāriem adresētajām recepšu kompilācijām līdz mūsdienu ilustrētajām kafijas galdiņa grāmatām. Koncentrēts ieskats tajā, kā pēdējo 200 gadu laikā pavārgrāmatas ir mainījušās sociālo, politisko un ekonomisko apstākļu ietekmē.
Ēdiena iekļaušanai pavārgrāmatā var būt dažādi iemesli. Lekcija veltīta tam, lai izstāstītu, ka pavārgrāmatas nav vien dokumentāli avoti, bet tās mums stāsta par to, ko cilvēki būtu varējuši vai gribējuši konkrētā laikā ēst, par laikmeta cerībām un bailēm, gaumi un statusu.
Starpkaru periodā pavārgrāmatas bijušas ļoti daudzveidīgas – daļa no tām vēl atsaucās uz “baronu laikiem” un publicē eiropeiskās augstās virtuves receptes, daļa ignorēja bekona eksporta veiksmes stāstu un popularizēja veģetārismu, bet citas mācīja praktiski saimniekot, konservēt, darīt vīnus un sierus. Pazīmes, kas uz šī fona piemita Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, un kāpēc tās uzskatāmas par nacionālās virtuves kodolu.
Starpkaru periodā jaunizveidotās valsts attieksmi pret pārtiku ietekmēja dažādi apstākļi: starptautiskas pārtikas krīzes, nepieciešamība aizsargāt vietējo tirgu un pasaules kara draudi, kas ne tikai Vācijas, bet arī Latvijas valdību mudināja stāstīt iedzīvotājiem par nepieciešamību izdzīvot no pašu izaudzētā. Propaganda rosināja apgalvot, ka cukurs ir veselīgs, menca ir tikpat augstvērtīga kā lasis un no kartupeļiem var cept kūkas. Lekcijā uzzināsiet par to, kā Latvijas virtuvi varēja ietekmēt propagandas pavārgrāmatas: tas, ko mēs uzskatām par dabiskām pārmaiņām uzturā, tiek apzināti ievests, lai kalpotu noteiktām interesēm.
Nacionālā virtuve, atšķirībā no tradicionālā uztura, nav kaut kas mūžīgi pastāvējis, bet gan noteiktā politiskā sistēmā radies recepšu repertuārs. Nacionālās virtuves radušās līdz ar nāciju veidošanos un atspoguļo centienus uzsvērt kādas nācijas savdabību un vienlaikus apliecināt piederību tai – līdzīgi kā himna vai karogs. Nacionālo virtuvju rašanās apstākļi dažādās valstīs, tai skaitā Latvijā.
Lai saprastu nacionālās virtuves konceptu mūsdienās, vērts aplūkot šī koncepta transformācijas laika gaitā. Padomju Savienības ideoloģiskais uzstādījums pieprasīja emblemātisku nacionālo atšķirību uzsvēršanu starp padomju tautām, tad par latviešu tautas simboliem kļuva krāšņie Nīcas tautas tērpa brunči, tautasdziesmas par darbu un zirņi ar speķi. 1990. gadiem raksturīga atteikšanās no padomju identitātes un mēģinājumi veidot jaunu kulināro kultūru. Savukārt mūsdienās meklējam “Latvijas garšas” – globāli ēdieni no vietējiem produktiem un nacionālās virtuves pavārgrāmatas kļūst par valsts zīmola sastāvdaļu.
Paldies lektorei par sistemetizētu stāstījumu. Uzzināju jaunas atziņas! Novērtēju savu pavārgrāmatu kolekcijas vērtību.
Ļoti interesants stāstījums par it kā zināmām lietām. daudz jaunu nedzirdētu faktu. Interesantas receptes.
Bija ļoti interesanti paskatīties no malas uz tik zināmu un ikdienā pierastu lietu kā ēdiens.
Novērtēju pasniedzējas spēju runāt un skaidrot tēmu strukturētā veidā un tajā pašā liakā saistoši, minot vairākus piemērus. Šajā kursā iemācījos, kā uz vēsturi, politiku un kultūru var paskatīties arī no teorētiksi neerasta, bet praktiski ikdienišķa skatu punktu.
Bija interesanti klausīties, bet, lai šo uztvertu kā mācību materiālu - man pietrūka strukturētības. Šķiet, ka ik pa brīžam atgriežamies pie vienas un tas pašas tēmas.
Izzinoši, interesanti, atraktīvi. Lai gan mana personīgā pieredze ir pietiekami ilga, tomēr lektores sniegtā informācija deva skatījumu no citas puses.
Interesanti, ka tas, ko līdz šim uzskatīju par rasolu ir Olivjē salāti.
Kurss lika pavisam svaigu skatu palūkoties uz pavārgrāmatām. Uzradās kolekcionēšanas entuziasms un izpētes gars. Paldies par to!
Lieliski. Interesanti dzirdēt, cik ļoti pavārgrāmatas ietekmē laiks un vieta, kurās tās uzrakstītas.
Paldies! Ļoti izsmeļoša, plaša, daudzveidīga un vienkārši – saprotami pasniegta informācija. Patika, ka sniegts salīdzinājums ar citām zemēm un kultūrām. Ļoti aizraujoši skaidrojumi par latviešu kulināro vēsturi.
29.90 €