Pasaules izcilākie komponisti

Kas ir izcils komponists? Kādi ir izcilības kritēriji? Kādas vērtības nosaka, ka viena autora mūziku spēlē gadsimtiem ilgi, savukārt cits tiek aizmirst tūliņ pēc nāves? Kāpēc ir autori, kuri, neraugoties uz samērā zemo daiļrades lietderības koeficientu, kļūst slaveni, populāri un iegūst nemirstību, tikai pateicoties dažiem un pat vienam skaņdarbam? Un kā lai izskaidro, ka citiem komponistiem, kuru daiļrades devums kvantitatīvi nebūt nav izvērtējams augsti, ir atstājuši nākamajām paaudzēm tādas kvalitātes, kur katrs skaņdarbs ir mūžīga vērtība?

Šajā lekcijā profesors Vecumnieks kopā ar kursa klātienes auditoriju spriedīs par dažādiem koponistu topiem, kā arī sastādīs savējo. Šīs un nākamo lekciju laikā lektors piedāvās klausīties dažādu komponistu skaņdarbu fragmentus. Šoreiz Džakomo Pučini.

Simfonijas žanra rašanās un tā nozīme Eiropas mūzikas kultūrā 18. gs. Mesa un simfonija; māksla un revolūcija; revolūcija un māksla.

Simfonijas žanra revolūcijas “aizsākums” L. van Bēthovena daiļradē. Saturiskā piedāvājuma, tēlu loka, tematikas un mūzikas izteiksmes līdzekļu revolūcija. Bēthovena mūzikas universālums 20.-21. gs. sociālpolitisko notikumu kontekstā.

Simfonija žanra attīstība un evolūcija 18.-21. gs. (no Haidna līdz Māleram). G. Mālera pareģojums “trīs nāves”. Pasaules modelis un tā izveide G. Mālera skatījumā ekspresionisma priekšnojautās.

Kāda ir Zigmunda Freida un Fjodora Dostojevska ietekme Gustava Mālera mūzikā? Kas kopīgs Māleram un Dmitrijam Šostakovičam? Un kā ar mīlestību komponista dzīvē? G. Mālera mūzikas “valoda”, galvenie darbi un simfonijas.

Personības un varas attiecības totalitārās sistēmas politisko un estētisko uzstādījumu kontekstā. Totalitārisma mākslas estētika, simfonija žanra “atdzimšana” totalitārisma apstākļos.

“Slepenraksts” un zemteksti. D. Šostakoviča simfonijas – laikmeta vēstures spogulis un PSRS vēstures sabiedriski politiskā konteksta atspoguļojums.