Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā

Izzināsim, kas darbina kognitīvos procesus, kādi mehānismi atbild par to, lai notiktu domāšana. Sapratīsim, kā darbojas un savā starpā saistīti kognitīvie procesi un kā tie kopā rada to, ko saucam par domāšanu. Pētīsim, kā domāšanas procesus labāk var saprast, ja saprotam, kā rodas uztveres ilūzijas. Caur vairākiem uztveres eksperimentim konstatēsim, ka ikviens ir pakļauts uztveres maldiem.

Lūkosim noskaidrot, kādas ir cilvēka domāšanas robežas – cik daudz spējam atcerēties un kas to nosaka. Noskaidrosim arī, ka neviens nav pasargāts no atmiņas kļūdām jeb viltus atmiņām. Ko neirozinātne saka par atmiņas un citu kognitīvo procesu uztrenēšanu? Sapratīsim, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Uzzināsim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas un matemātiķi caurmērā vāji spēlē mūzikas instrumentus.

Aplūkosim informācijas apstrādes modeļus vai veidu, kā zinātne skaidro prāta darbību. Vai uzmanība un apziņa ir viens un tas pats? Kā vispār iespējams pētīt apziņu un kādas zinātnes metodes tiek pielietotas šī fenomena izziņā?

Jaunākie zinātniskie modeļi apgalvo, ka cilvēka prāts prognozē, kas notiks nākamajā brīdī. Var pieņemt, ka mūsu apziņas centrā ir tikai pieņēmumi par to, kas notiks, taču “tagadni” apzināties nespējam. Turklāt prāta procesi nenorit tikai galvas smadzenēs. Pēdējie pētījumi liek domāt, ka domāšanā piedalās asinsrites, gremošanas un citas viscerālās sistēmas. Ko nozīmē “ar aknām jūtu”? Kliedēsim mītus par smadzeņu “centriem” un citus 20. gs. maldus.

Agrāk aplami domāja, ka ķermenī cirkulē četri dažādi šķidrumi un nosaka cilvēka psihes darbību. Mūsdienās lielākoties valda uzskats, ka cilvēka domāšana un emocijas ir divas atšķirīgas ķermeņa darbības. Sapratīsim, kā neirozinātne definē emocijas un garastāvokli un kāpēc tas nav viens un tas pats. Noskaidrosim, cik daudzas un dažādas bijušas teorijas par to, kas ir emocijas cilvēkiem un dzīvniekiem.

Izsekosim līdzi, kā zinātnē, rūpīgi pārskatot klasisku izpratni, secināts, ka teorija par universālām emocijām visiem cilvēkiem uz pasaules nav empīriski pamatojama. Ar jaunāko zinātnes atziņu palīdzību kliedēsim mītus un raudzīsim saprast, kas ir emocijas, garastāvoklis un kā tie ietekmē mūsu funkcionēšanu un, galvenokārt, domāšanu. Centīsimies saprast, vai dalījumam “emocijas” un “racionālais prāts” vispār ir pamatojums.

Šoreiz aplūkosim jaunākos pētījumus par domāšanas procesu saistību ar visām iespējamajām tehnoloģijām, kas palīdz domāt, – sākot no viedierīcēm, beidzot ar galvas smadzeņu implantiem. Vai viedierīces ir mūsu kognitīvo procesu paplašinātāji un vai cilvēks tādā veidā var ievērojami palielināt sava prāta kapacitāti un uzlabot domāšanas kvalitāti? Ko par galvas smadzeņu implantiem saka zinātnes ētikas uzraugi? Uzzināsim par jaunākajām tehnoloģijām, kas burtiski palīdz cilvēkiem domāt, darīt un regulēt to, kas pašiem nav iespējams.

Pētīsim, vai ar virtuālās realitātes tehnoloģijām var izārstēt bailes no augstuma/lidošanas un vai ar transkraniālās magnētiskās stimulācijas palīdzību var mazināt klīnisko depresiju. Redzēsim, cik tālu tikuši zinātnieki, kuri jau šobrīd no cilvēka galvas smadzenēm var “nolasīt” to, ko tas redz un gatavojas teikt. Vai tās ir beigas vai sākums posmam, kurā mākslīgais intelekts izturēs Tūringa testu visās nozarēs, kurās cilvēks ir nepārspēts? Vai un kad mākslīgā intelekta sistēmas pārņems visas cilvēku profesijas un darīs to labāk nekā cilvēks?