Digitālā(s) dzīves māksla

Internets un IKT ir radījuši nebijušas iespējas – notikuši demokratizācijas un decentralizācijas procesi. Pateicoties tehnoloģijām, pasaule ir kļuvusi savienota un sasniedzama. Mēs spējam strādāt un komunicēt ātrāk un efektīvāk. Un tomēr tādā formā cilvēce nekad nav pastāvējusi, un pret to nav izstrādāta nekāda sensibilitāte. Līdzās nozīmīgai un jēgpilnai informācijai, kas var kalpot dzīves vadīšanā, pastāv informācija, kurai nav nekādas jēgas. Vienlaikus tehnoloģijas ir radījušas arī pārmērību un steigas laikmetu, kas rada trauksmi, bailes un melus.

Nebeidzamo izvēļu radītais apgrūtinājums – mums ir bail apstāties, palēnināt tempu, nepaspēt. Daudz "dzeram", slikti guļam, pārstrādājamies un izdegam. Cilvēkus ir pārņēmis kauns un bailes nezināt – nebūt sociālajos tīklos, neskatīties ziņas un būt "atvienotam". Mēdz teikt, ka iesaistīšanās sociālajos tīklos ir veids, kā aizbēgt no sevis un nodrošināties pret vientulību. Kā dzīvot šajā laikmetā? Kā atgūt varu pār savu ikdienu? Tie ir jautājumi, kurus cilvēki pasaulē sāk uzdot arvien biežāk.

Dzīves māksla kā filozofijas teorija, kuras mērķis ir dzīves apjēgšana – skaista, labi nodzīvota dzīve. Mēs radām savu dzīvi kā mākslas darbu, ko piepildām ar izvēlēm, paradumiem un tehnikām. Dzīves māksla pilnībā sakņojas izvēlēs. Vai mūsdienu situācijā varam būt droši, ka dzīve, kuru dzīvojam, ir "mūsu" dzīve? Kā dzīvot skaisti digitālajā pasaulē? Iespējams, bijām koncentrējušies uz apjēgtu dzīves dzīvošanu, bet esam atstājuši novārtā refleksiju par to? Kā iespējams mainīt savus paradumus?

Reflektētas dzīves mākslas uzdevums ir ne tikai izvēlēties un mainīt ieradumus, bet arī apzināti ļaut tiem pastāvēt un saglabāties. Vai nepieciešama krīze, kas iezīmē revolūciju mūsu paradumos? Vai dodam priekšroku mierīgai un pakāpeniskai paradumu evolūcijai? Aktuālā tendence meklēt risinājumus atsvešinātībai no sevis – postdigitālā laikmeta pasludināšana. Sabiedrībā pieaug prasība pēc meditācijas, apzinātības, dažādu atteikšanās veidu praktizēšanas – uzskatāms pierādījums pārpilnības/pārmērības kultūras radītajām problēmām. Digitālās askēzes piemēri: digitālais detokss un digitālais minimālisms kā iespējamie risinājumi.

Pētnieki ir secinājuši, ka nekontrolētas tiešsaistes aktivitātes ietekmē psiholoģisko labizjūtu, rada kompulsīvu uzvedību, samazina laimes izjūtu, novirza uzmanību no vērtīgām aktivitātēm. Saskaņā ar Ērihu Frommu bēgšanai no brīvības ir uzmācības iezīme – uzmācīgā atkārtošanās ir viens no psiholoģiskajiem nāves dziņas pamatojumiem. Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā izveidot ilgtspējīgu digitālā minimālisma dzīves stilu, kas nozīmē digitālās uzmanības ekonomiju, kompulsīvas tehnoloģiju lietošanas mazināšanu?

Digitālais minimālisms ir tehnoloģiju izmantošanas stratēģija, kurā tiešsaistes laiku koncentrējam uz nelielu rūpīgi atlasītu un optimizētu darbību daudzumu, kas balstās mums nozīmīgās vērtībās. Svarīgi ir atcerēties, saprast un īstenot digitālā minimālisma principus: 1) nekārtība ir dārga; 2) organizēšana ir svarīga; 3) nolūks/nodoms ir nomierinošs. Tas ir veids, kā vadīt savu dzīvi, atgūt kontroli pār savu ikdienu, apzināties, ka dzīve, ko Tu dzīvo, ir Tava.

Zinātnes attīstības rezultātā esam ieguvuši tādu "ekstru" kā brīvais laiks – beidzot varam atpūsties, kamēr mašīnas strādā mūsu vietā. Taču tā vietā izvēlamies pat 12 stundas dienā dīki pavadīt internetā. Kas ir atpūta? Kāda ir kvalitatīva atpūta? Aristotelis ir teicis, ka kvalitatīva atpūta ir labas dzīves vadīšanas esence. Kādas ir attiecības starp augstas kvalitātes atpūtu un digitālo tehnoloģiju lietošanu? Kā to plānot, praktizēt un izbaudīt? 

Skaista dzīve digitālajā laikmetā nozīmē saprātīgu tehnoloģiju izmantošanu. Atcerieties – svarīgi ir sasniegt digitālā minimālisma mērķi: integrēt rīku savā dzīvē, nevis savu dzīvi rīkā. Ko nozīmē robežas, rutīna, režīms un vērtības skaistas dzīves dzīvošanai digitālajā laikmetā? Tehnoloģijas mums dod iespēju būt labākiem nekā pirms tām. Jautājums ir par tehnoloģiju izmantošanu, neaizmirstot par savu autonomiju.