Piecas Austrumu prāta kopšanas prakses – tādas, kādas tās aprakstītas senajos tekstos. Filosofa Kaspara Eihmaņa vadībā iepazīsim to sākotnējo nozīmi, kopīgi izmēģināsim vingrinājumus un aplūkosim, ko par šīm praksēm atklāj mūsdienu zinātne.
Piecas tiešsaistes nodarbības. Būs pieejami arī ieraksti.
Elpošanas vingrinājumi, meditācijas lietotnes, uzmanības trenēšana – Austrumu garīgās prakses mūsdienās sastopamas ik uz soļa. Taču bieži vien tās iepazīstam vienkāršotā vai pārveidotā veidā, atrauti no tradīcijām, kurās tās radušās, un mērķiem, kuru dēļ tās savulaik izkoptas.
Bet kā šīs prakses izskatījās sākotnēji? Ko ar tām vēlējās sasniegt cilvēki, kuri tās radīja un attīstīja?
Mūsdienās meditāciju bieži piedāvā kā paņēmienu stresa mazināšanai, uzmanības uzlabošanai vai emocionālā līdzsvara atgūšanai. Taču senajās Austrumu tradīcijās tās mērķi nereti bija daudz plašāki.
Piemēram, agrīnajā budismā elpas vērošana nebija tikai nomierināšanās vingrinājums. Tā bija daļa no pakāpeniskas prakses, kuras mērķis bija dziļāk izprast savu pieredzi un galu galā sasniegt atbrīvošanos. Savukārt klasiskajā Indijas jogā koncentrēšanās nebija tikai uzmanības trenēšana. Tā bija viens no posmiem ceļā uz prāta mainīgo stāvokļu un norišu izbeigšanos.
Šajā kursā iepazīsim prakses tā, kā tās aprakstītas senajos avotos, nevis tikai to mūsdienu pielāgojumos.
Balstīsimies uz budisma suttām, Pataņdžali “Jogas sūtrām”, daoistu un zen tradīciju tekstiem un citiem vēsturiskiem avotiem. Mēģināsim saprast, ko šie teksti patiesībā māca, kādiem mērķiem prakses bija paredzētas un kā tās iespējams izmēģināt mūsdienās.
Vai meditējot vienmēr jākoncentrējas uz elpu? Vai ir iespējams meditēt, necenšoties neko īpašu darīt? Un kāpēc dažās tradīcijās tiek izmantoti vingrinājumi, kas šķietami ir pretrunā ar ierasto loģiku?
Austrumu tradīcijās sastopami ļoti dažādi paņēmieni, kā strādāt ar savu prātu. Dažas prakses māca koncentrēt uzmanību uz vienu objektu. Citas aicina vērot pieredzi, necenšoties to kontrolēt. Vēl citās izmanto skaņu, iztēli vai neparastus jautājumus, lai izaicinātu ierastos domāšanas veidus.
Katrā nodarbībā iepazīsim kādas prakses vēsturisko izcelsmi, tās filosofisko pamatojumu un sākotnējos norādījumus. Un pats svarīgākais – mēs šīs prakses arī izmēģināsim.
Līdzās senajiem tekstiem pievērsīsimies arī mūsdienu psiholoģijai un kognitīvajai zinātnei.
Kāpēc mūsu domas tik bieži aizklīst? Kā spējam atkal koncentrēties? Kas notiek smadzenēs, kad ilgstoši pievēršam uzmanību vienam objektam? Un ar ko koncentrēšanās meditācija atšķiras no brīvas pieredzes vērošanas?
Aplūkosim, ko par šiem jautājumiem atklāj pētījumi un kur zinātnes atbildes vēl ir nepilnīgas. Tādējādi varēsim salīdzināt divus atšķirīgus skatījumus – seno tradīciju priekšstatus par prātu un mūsdienu zinātnes mēģinājumus izskaidrot tā darbību.
Šajā piecu nodarbību kursā filosofs Kaspars Eihmanis aicinās ne tikai uzzināt par Austrumu meditācijas tradīcijām, bet arī personīgi izmēģināt tajās aprakstītos vingrinājumus.
Katrā nodarbībā iepazīsim kādas prakses vēsturiskos avotus, tās sākotnējo mērķi un praktiskos norādījumus. Pēc tam kopīgi veiksim vingrinājumu, bet nākamās nedēļas laikā būs iespēja to patstāvīgi turpināt.
Kursa mērķis nav pārliecināt, ka viena meditācijas metode ir labāka par citām. Drīzāk vēlamies dot iespēju iepazīt dažādas prakses to sākotnējā kontekstā, lai katrs pats varētu izvērtēt, kuras no tām viņam ir piemērotākās.
Lai piedalītos, nav nepieciešama iepriekšēja meditācijas pieredze vai zināšanas Austrumu filosofijā.
Kaspars Eihmanis ir filosofs. Piecpadsmit gadus viņš nodzīvoja Taivānā, pētot budistu filosofiju. Tur viņš ieguva doktora grādu ar pētījumu par jautājumu, kas izklausās gandrīz neiespējams: kā mēs varam kaut ko atcerēties, ja pastāvīga “es” nemaz nav? Šo jautājumu senās Indijas domātājs Vasubandhu uzdeva jau pirms pusotra tūkstoša gadu. Viņu visvairāk interesē tas, kur Austrumu un Rietumu domātāji patiešām runā par vienu un to pašu un kur līdzīgi vārdi slēpj pavisam citas domas. Avotus viņš lasa ķīniešu, sanskrita un pāli valodā, bet runā tā, lai saprastu ikviens. No 1999. līdz 2014. gadam viņš Latvijas Universitātē pasniedza ķīniešu valodu, vēsturi un filosofiju. Šobrīd viņš Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā māca filosofiju un kritisko domāšanu topošajiem psihologiem un vada publisko lekciju ciklu “Konfluences filosofijas seminārs”.
Viņa darba pamatā ir Epikūra atziņa: “Tukši ir tā filosofa vārdi, kas nedziedē nevienas cilvēka ciešanas.” Filosofija nav tikai akadēmiska nodarbe. Tā skar ikviena dzīvi, tāpēc tai jābūt publiskai.
Elpas vērošana ir viena no senākajām budisma meditācijas praksēm. Taču sākotnēji tās mērķis bija daudz plašāks par vienkāršu nomierināšanos.
Avoti. Buddhas norādījumi par elpas apzināšanos (Ānāpānasati sutta) un Buddhaghosas darbs “Attīrīšanās ceļš”. Šajos tekstos aprakstīta pakāpeniska prakse, kas sākas ar elpas vērošanu un ved uz dziļāku ķermeņa, sajūtu un prāta izpratni.
Nodarbībā. Izmēģināsim tradicionālo elpu skaitīšanas metodi un mācīsimies pamanīt kaut ko ļoti nozīmīgu.
Nedēļas uzdevums. Neliels ikdienas vingrinājums, kas palīdzēs labāk iepazīt savu uzmanību un saprast, kāpēc šī prakse ir tik būtiska.
Zinātne. Mūsdienu pētījumi par to, kāpēc domas tik bieži aizklīst? Kā atgūstam uzmanību, un kā elpošanas ritms ir saistīts ar koncentrēšanās spēju?
Prāta koncentrēšana klasiskajā Indijas jogā. Ko Pataņdžali mācīja par spēju sakopot prātu, un kā viņa aprakstītā joga atšķiras no tās, ko pazīstam šodien?
Avoti. Pataņdžali “Jogas sūtras”, kurās joga aprakstīta kā ceļš uz prāta mainīgo stāvokļu un norišu izbeigšanos. Koncentrēšanās tajās ir viens no astoņiem jogas posmiem, kam seko meditācija un dziļāka prāta sakopotība.
Nodarbībā. Izvēlēsimies vienu objektu un trenēsim spēju noturēt uz to uzmanību, vienlaikus mācoties atšķirt koncentrēšanos no pārmērīgas piepūles.
Nedēļas uzdevums. Pārbaudīsim, kā mainās mūsu spēja koncentrēties, ja uzmanības trenēšanai regulāri veltām nedaudz laika.
Zinātne. Ko pētījumi saka par to, kā smadzenes nodrošina koncentrēšanos? Kas notiek, kad domas aizklīst, un kā meditācija ir saistīta ar uzmanības vadīšanā iesaistīto smadzeņu tīklu darbību?
Daoistu “sēdēšana aizmirstot” un japāņu zen “tikai sēdēšana”. Divas atšķirīgas meditācijas tradīcijas, kurās nav jākoncentrējas uz kādu noteiktu objektu. Ko nozīmē būt pilnīgi nomodā, vienlaikus necenšoties neko īpašu darīt?
Avoti. Daoistu domātāja Džuandzi aprakstītā “sēdēšana aizmirstot”, Sima Čendžeņa meditācijas norādījumi un japāņu zen meistara Dōgena “tikai sēdēšanas” prakse. Šajās tradīcijās uzsvars likts uz apzinātu klātbūtni bez koncentrēšanās uz noteiktu objektu.
Nodarbībā. Izmēģināsim meditāciju bez noteikta koncentrēšanās objekta – vienkārši sēdēsim, saglabājot skaidru apziņu par notiekošo.
Nedēļas uzdevums. Izmēģināsim šķietami ļoti vienkāršu praksi, kas var izrādīties pārsteidzoši izaicinoša.
Zinātne. Ar ko koncentrēšanās uz vienu objektu atšķiras no brīvas pieredzes vērošanas? Ko par šiem meditācijas veidiem atklāj smadzeņu darbības pētījumi?
Mantras un vizualizācijas Indijas un Tibetas tantriskajās tradīcijās. Kā skaņa un iztēle var palīdzēt ne tikai koncentrēties, bet arī mainīt ierasto pasaules uztveri?
Avoti. Senais Indijas tantriskais teksts “Vidžņānabhairava”, kurā aprakstīti 112 meditācijas paņēmieni, un Tibetas budisma vizualizācijas tradīcijas. Tajās skaņa un iztēle tiek apzināti izmantotas, lai mainītu ierastos uzmanības un uztveres paradumus.
Nodarbībā. Izmēģināsim skaņas atkārtošanu elpas ritmā, uzmanības pievēršanu klusumam pēc skaņas un vienkāršu iztēles vingrinājumu, kas palīdz saprast vizualizācijas principus.
Nedēļas uzdevums. Izpētīsim, kā pavisam ikdienišķās situācijās iespējams izmantot skaņu, lai citādi pievērstu uzmanību savai pieredzei.
Zinātne. Kā iztēles vingrinājumi ietekmē mūsu spēju veidot prātā tēlus? Ko pētījumi par iekšējo runu palīdz saprast par mantru atkārtošanu?
Kā izpētīt savus priekšstatus par sevi? Kas atklājas, ja pārstājam uzskatīt savas domas, sajūtas un ierastās lomas par atbildi uz jautājumu, kas mēs esam?
Avoti. Upanišadās sastopamā mācība neti neti jeb “ne tas, ne tas”, filosofa Šankaras skaidrojumi un indiešu skolotāja Ramanas Maharši pašizpētes metode. Šīs pieejas aicina apšaubīt ierastos priekšstatus par sevi un meklēt dziļāku izpratni par savu patību.
Nodarbībā. Izmēģināsim pašizpētes metodi, uzdodot sev jautājumu “Kas es esmu?” un vērojot, kā rodas mūsu priekšstati par sevi.
Nedēļas uzdevums. Neliels pašizpētes eksperiments, kas aicinās neierastā veidā paraudzīties uz savām domām un priekšstatiem par sevi.
Zinātne. Kā mūsdienu psiholoģija un kognitīvā zinātne skaidro priekšstatu par mūsu “es”? Kā šie skaidrojumi sasaucas ar seno Indijas filosofiju, un ar ko tie atšķiras?
79.00 € Parastā cena: 79.00 €.59.00 €Akcijas cena: 59.00 €.
79.00 € Parastā cena: 79.00 €.59.00 €Akcijas cena: 59.00 €.