Edmunds Vanags: Prāts un domāšana kognitīvo zinātņu perspektīvā

Apziņas stāvokļi un kontrole | Atmiņa | Emociju teorijas vēsture | Informācijas iegaumēšana | Kognīcija | Kognitīvo spēju pārnese | Mākslīgais prāts | Miegs | Prāta kontrolēšana | Prāta teorijas | Prāta trenēšana | Prāta un emociju sasaiste | Sejas izteiksmes un emocijas | Uzmanība | Uztvere | Viltus atmiņu fenomens

Astoņas lekcijas par jaunākajiem kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes modeļiem, kas ļauj labāk saprast, kā darbojas cilvēka prāts.

Klausītāji, auditorija: ikviens bez izņēmuma, kurš vēlas vairāk iepazīt savu prātu, iekšējās norises un uzzināt par mūsdienu kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes pētījumu secinājumiem.


Dalībnieku atsauksmes

“Pozitīva pieredze – ļoti aizraujoši un pārliecinoši, jo sevišķi cilvēkam, kurš profesionāli nav saistīts ar neirozinātnēm. Iedvesmo ķerties pie avotiem un padziļināti papētīt tēmu.”

“Paldies par vērtīgām atziņām, mītu izskaidrošanu un mūsdienīgu, zinātniskās atziņās pamatotu skatījumu.”

“Kursā tika iekļauta ļoti plaša un interesanta informācija, kas lika domāt. Papildināju zināšanas, kas veicina manu vispārējo erudīciju.”

“Ļoti saistoši klausītājiem bez akadēmiskajām zināšanām šajā jomā! Lektors pārliecinoši izvērš tēmas un izmanto jaunākos zinātniskos atklājumus, kā arī atraktīvi izmanto vizuālos resursus.”

“Uzzināju ļoti daudz jauna. Katru reizi uz lekciju nācu ar prieku un no tās aizgāju ar gandarījumu.”

“Kursā klāstītās tēmas bija plašas, lektors zinošs un vienmēr gatavs atbildēt uz auditorijas jautājumiem. Guvu svarīgas atziņas un visaptverošu skaidrību par psiholoģijas un neirozinātnes atklājumiem un arī klupšanas akmeņiem. Paldies!”


Par kursu

Šajā kursā aplūkosim jaunākos kognitīvās psiholoģijas un neirozinātnes modeļus, kas ļaus labāk saprast, kā darbojas cilvēka prāts. Pētīsim, kā darbojas uzmanība, atmiņa, valoda un uztvere un kur tas redzams ķermeņa neirālajās struktūrās. Ar eksperimentu palīdzību pārliecināsimies, kā visos domāšanas procesos itin viegli ielavās kļūdas. Mēģināsim saprast, kāpēc dažkārt pieņemam kļūdainus, pārsteidzīgus lēmumus un nespējam ātri risināt šķietami vienkāršas problēmas.

Zinātnisko pētījumu galvenās atziņas ļaus kliedēt biežāk sastopamos mītus par cilvēka prāta darbību, piemēram, kreisās smadzeņu puslodes loģisko un labās puslodes radošo darbību, vai racionālas domāšanas un atsevišķi noritošu emociju darbību.

Kursa ietvaros vairākkārtīgi tiks demonstrēti video un vadīti eksperimenti, kas ļaus praktiski katram klausītājam izzināt savas domāšanas pamatus. Katras tēmas noslēgumā tiks piedāvātas praktiskas atziņas, kas var noderēt savas domāšanas spēju uzlabošanā.


Par lektoru

Edmunds Vanags ir Latvijas Universitātes lektors, pasniedz kognitīvo un neiropsiholoģiju, kā arī kiberpsiholoģiju kursus. Pētnieks vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie pētniecības objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām. Piedalījies vairākās starptautiskās psiholoģijas un neirozinātnes konferencēs ar ziņojumiem, piemēram, ESCAN, ESCOP. Edmunds Vanags ir pabeidzis doktorantūru klīniskajā psiholoģijā un šobrīd izstrādā promocijas darbu.


Lekciju plāns

Pirmā lekcija. Prāta zobrati. 1. daļa

Izzināsim, kas darbina kognitīvos procesus, kādi mehānismi atbild par to, lai notiktu domāšana. Sapratīsim, kā darbojas un savā starpā saistīti kognitīvie procesi un kā tie kopā rada to, ko saucam par domāšanu. Pētīsim, kā domāšanas procesus labāk var saprast, ja saprotam, kā rodas uztveres ilūzijas. Caur vairākiem uztveres eksperimentim konstatēsim, ka ikviens ir pakļauts uztveres maldiem.

Otrā lekcija. Prāta zobrati. 2. daļa

Lūkosim noskaidrot, kādas ir cilvēka domāšanas robežas – cik daudz spējam atcerēties un kas to nosaka. Noskaidrosim arī, ka neviens nav pasargāts no atmiņas kļūdām jeb viltus atmiņām. Ko neirozinātne saka par atmiņas un citu kognitīvo procesu uztrenēšanu? Sapratīsim, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Uzzināsim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas un matemātiķi caurmērā vāji spēlē mūzikas instrumentus.

Trešā lekcija. Prāta modelis. 1. daļa

Aplūkosim informācijas apstrādes modeļus vai veidu, kā zinātne skaidro prāta darbību. Vai uzmanība un apziņa ir viens un tas pats? Kā vispār iespējams pētīt apziņu un kādas zinātnes metodes tiek pielietotas šī fenomena izziņā?

Ceturtā lekcija. Prāta modelis. 2. daļa

Jaunākie zinātniskie modeļi apgalvo, ka cilvēka prāts prognozē, kas notiks nākamajā brīdī. Var pieņemt, ka mūsu apziņas centrā ir tikai pieņēmumi par to, kas notiks, taču “tagadni” apzināties nespējam. Turklāt prāta procesi nenorit tikai galvas smadzenēs. Pēdējie pētījumi liek domāt, ka domāšanā piedalās asinsrites, gremošanas un citas viscerālās sistēmas. Ko nozīmē “ar aknām jūtu”? Kliedēsim mītus par smadzeņu “centriem” un citus 20. gs. maldus.

Piektā lekcija. Emocionālais prāts. 1. daļa

Agrāk aplami domāja, ka ķermenī cirkulē četri dažādi šķidrumi un nosaka cilvēka psihes darbību. Mūsdienās lielākoties valda uzskats, ka cilvēka domāšana un emocijas ir divas atšķirīgas ķermeņa darbības. Sapratīsim, kā neirozinātne definē emocijas un garastāvokli un kāpēc tas nav viens un tas pats. Noskaidrosim, cik daudzas un dažādas bijušas teorijas par to, kas ir emocijas cilvēkiem un dzīvniekiem.

Sestā lekcija. Emocionālais prāts. 2. daļa

Izsekosim līdzi, kā zinātnē, rūpīgi pārskatot klasisku izpratni, secināts, ka teorija par universālām emocijām visiem cilvēkiem uz pasaules nav empīriski pamatojama. Ar jaunāko zinātnes atziņu palīdzību kliedēsim mītus un raudzīsim saprast, kas ir emocijas, garastāvoklis un kā tie ietekmē mūsu funkcionēšanu un, galvenokārt, domāšanu. Centīsimies saprast, vai dalījumam “emocijas” un “racionālais prāts” vispār ir pamatojums.

Septītā lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts. 1. daļa

Šoreiz aplūkosim jaunākos pētījumus par domāšanas procesu saistību ar visām iespējamajām tehnoloģijām, kas palīdz domāt, – sākot no viedierīcēm, beidzot ar galvas smadzeņu implantiem. Vai viedierīces ir mūsu kognitīvo procesu paplašinātāji un vai cilvēks tādā veidā var ievērojami palielināt sava prāta kapacitāti un uzlabot domāšanas kvalitāti? Ko par galvas smadzeņu implantiem saka zinātnes ētikas uzraugi? Uzzināsim par jaunākajām tehnoloģijām, kas burtiski palīdz cilvēkiem domāt, darīt un regulēt to, kas pašiem nav iespējams.

Astotā lekcija. Mākslīgais/paplašinātais prāts. 2. daļa

Pētīsim, vai ar virtuālās realitātes tehnoloģijām var izārstēt bailes no augstuma/lidošanas un vai ar transkraniālās magnētiskās stimulācijas palīdzību var mazināt klīnisko depresiju. Redzēsim, cik tālu tikuši zinātnieki, kuri jau šobrīd no cilvēka galvas smadzenēm var “nolasīt” to, ko tas redz un gatavojas teikt. Vai tās ir beigas vai sākums posmam, kurā mākslīgais intelekts izturēs Tūringa testu visās nozarēs, kurās cilvēks ir nepārspēts? Vai un kad mākslīgā intelekta sistēmas pārņems visas cilvēku profesijas un darīs to labāk nekā cilvēks?

Jums arī varētu patikt…

0
    Mans grozs
    Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties
      0
        Mans grozs
        Jūsu grozs ir tukšsAtgriezties