Garīguma labirinta navigācija. Reliģisko un filosofisko uzskatu salīdzinošā karte
- 7 pirmdienu vakari kopā ar Dr. phil. Kasparu Eihmani. Tiešraides kurss no 12. oktobra.
Šajā septiņu lekciju kursā filosofs Kaspars Eihmanis aicina aplūkot Āzijas un Eiropas garīgās tradīcijas kā vienu lielu karti. Ar tās palīdzību var orientēties mūsdienu garīguma daudzveidībā, neko nepieņemot tikai uz ticības pamata un neko nenoraidot bez pamatojuma.
- Naudas atgriešanas garantija
Par kursu
Joga, meditācija, karma, enerģija, dvēsele, apziņa. Šos vārdus sastopam ik dienu: sporta zālē, grāmatnīcā un sarunās ar draugiem. Tie šķiet pazīstami, taču katrs nāk no citas tradīcijas un savā sākotnējā kontekstā nozīmēja ko citu nekā mūsdienās.
Vai visi ceļi ved uz vienu virsotni?
Bieži dzirdam, ka visas reliģijas būtībā saka vienu un to pašu. Tā ir tikai daļēja taisnība. Tradīcijas dažkārt patiešām saskan, bet citkārt runā par pavisam atšķirīgām lietām, tikai lietojot līdzīgus vārdus.
Visiem, kam ir aktīvs Open.lv studiju abonements vienam, 3, 6 vai 12 mēnešiem, piedāvājam 30% atlaides kodu. Raksti uz info@open.lv, un mēs Tev to nosūtīsim.
Vai budisti tic dvēselei? Ar ko reinkarnācija atšķiras no budistu atdzimšanas? Kāpēc grieķi ķermeni sauca par cietumu, bet ķīnieši to uzskatīja par ceļu? Ko īsti meklēja alķīmiķi? Un kas notiek ar meditāciju, kad tā no klostera nonāk birojā?
Septiņi vakari, lai ieraudzītu labirinta plānu
Kursu sāksim ar lielajiem jautājumiem: kā salīdzināt tradīcijas un kas patiešām pastāv. Tad pievērsīsimies cilvēkam: kas ir tas, kurš zina, kas notiek pēc nāves un kāda ir ķermeņa loma. Noslēgumā aplūkosim, kā dažādas tradīcijas cenšas cilvēku pārveidot: alķīmijā, mistikā un meditācijā.
Priekšzināšanas nav nepieciešamas. Kursa mērķis nav iegaumēt svešvārdus, bet gan iemācīties saskatīt, kā idejas un tradīcijas ir savstarpēji saistītas.
Ko Tu iemācīsies un paņemsi līdzi
Praktiskā informācija
KURSU PASNIEDZ
- Kaspars Eihmanis
Kaspars Eihmanis ir filosofs. Piecpadsmit gadus viņš nodzīvoja Taivānā, pētot budistu filosofiju. Tur viņš ieguva doktora grādu ar pētījumu par jautājumu, kas izklausās gandrīz neiespējams: kā mēs varam kaut ko atcerēties, ja pastāvīga “es” nemaz nav? Šo jautājumu senās Indijas domātājs Vasubandhu uzdeva jau pirms pusotra tūkstoša gadu.
Viņu visvairāk interesē tas, kur Austrumu un Rietumu domātāji patiešām runā par vienu un to pašu un kur līdzīgi vārdi slēpj pavisam citas domas. Avotus viņš lasa ķīniešu, sanskrita un pāli valodā, bet runā tā, lai saprastu ikviens.
No 1999. līdz 2014. gadam viņš Latvijas Universitātē pasniedza ķīniešu valodu, vēsturi un filosofiju. Šobrīd viņš Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā māca filosofiju un kritisko domāšanu topošajiem psihologiem un vada publisko lekciju ciklu “Konfluences filosofijas seminārs”.
Viņa darba pamatā ir Epikūra atziņa: “Tukši ir tā filosofa vārdi, kas nedziedē nevienas cilvēka ciešanas.”
Filosofija nav tikai akadēmiska nodarbe. Tā skar ikviena dzīvi, tāpēc tai jābūt publiskai.
Lekciju plāns
Vai visi ceļi ved uz vienu virsotni?
Bieži dzirdam, ka visas reliģijas būtībā saka vienu un to pašu. No kurienes nāk šī ideja, un vai tā ir patiesa? Aplūkosim Oldesa Hakslija (Aldous Huxley) “mūžīgās filosofijas” ideju: ko tā palīdz ieraudzīt un ko palaiž garām. Iepazīsim arī pirmo rīku, ko izmantosim visā kursā: seno Indijas džainu mācību par to, ka vienu lietu var redzēt no daudzām pusēm.
Kas patiešām pastāv?
Vai pasaules pamatā ir kaut kas nemainīgs, vai arī viss plūst? Šis jautājums šķīra domātājus gan Grieķijā, gan Indijā, gan Ķīnā. Satiksim Platonu un Hērakleitu, Upanišadu gudros un Budu, kā arī daoistus. Jautāsim arī: cik lielā mērā pasaule, ko redzam, ir atkarīga no tā, kurš skatās?
Kas ir tas, kas zina?
Kā mēs zinām to, ko zinām? Vai mistiķis zina ko tādu, ko prāts nespēj aizsniegt? Pēc tam pievērsīsimies pašam zinātājam. Dvēsele, gars, prāts un apziņa: ikdienā šos vārdus lietojam kā sinonīmus, taču tie apzīmē ļoti atšķirīgas lietas. Un kāpēc budisti apgalvo, ka dvēseles nemaz nav?
Kas notiek pēc nāves?
“Uz ko mēs varam cerēt?” jautāja Imanuels Kants (Immanuel Kant), un katra kultūra uz šo jautājumu ir atbildējusi citādi. Sāksim ar stāstiem par pasaules sākumu. Tad salīdzināsim grieķu dvēseļu pārceļošanu, indiešu reinkarnāciju un budistu atdzimšanu. Šie jēdzieni nenozīmē vienu un to pašu, un atšķirība slēpjas tajā, ko katra tradīcija uzskata par “mani”.
Ķermenis: cietums vai ceļš?
Platons ķermeni sauca par dvēseles cietumu. Aristotelim ķermenis un dvēsele bija viens veselums. Indijas jogi un ķīniešu daoisti ķermeni uzskatīja par ceļu uz pārveidi. Kāpēc grieķu un ķīniešu ārsti, raugoties uz vienu un to pašu ķermeni, redzēja pilnīgi atšķirīgas lietas?
Alķīmiķi un mistiķi: kā pārveidot sevi
Alķīmiķi meklēja veidu, kā pārvērst metālu zeltā. Taču daudziem īstais mērķis bija pārveidot sevi. Iepazīsim Eiropas ezotēriskās mācības no hermētisma līdz teosofijai un salīdzināsim tās ar Indijas tantru un ķīniešu daoistu “iekšējo alķīmiju”. Kā šīs tradīcijas ir veidojušas to, ko šodien saucam par garīgumu?
Klusums, kas nav vienāds visiem
Vārds “meditācija” aizsedz desmitiem ļoti atšķirīgu prakšu. Ko īsti dara jogs, dzen mūks un daoists, kad viņi sēž klusumā? Kas ar šīm praksēm notiek, kad tās nonāk Rietumos? Noslēgumā saliksim kopā visu kursa karti un jautāsim, kā ar tās palīdzību orientēties mūsdienu garīguma labirintā.
Biežāk uzdotie jautājumi
49.00 €