Mārtiņš Vērdiņš: Ko nozīmē “būt gatavam”? Ievads civilās gatavības plānošanā

Dalībnieku atsauksmes

“Šobrīd ļoti svarīga tēma, tādēļ biju priecīga, ka man pašai nebija jāmeklē informācija, bet varēju to iegūt jau sagatavotā un sakārtotā veidā.”

“Ļoti aktuāla tēma, ierindas iedzīvotājam saprotams skaidrojums, motivē domāt un būt gatavam.”

“Ļoti rosinoši!”

“Vērtīgs kopsavilkums (cik nu tas ir iespējams 1,5 st. ietvaros). Man bija šāda tāda informācija un ir arī bijuši plānošanas mēģinājumi, bet šāds principu apkopojums bija ļoti noderīgs.”

“Sakārtoja sistēmā iepriekš zināmās lietas. Patika.”

“Vērtīga informācija, kas iedvesmo sagatavoties ekstremālām situācijām un tādā veidā mazināt trauksmi, un vairot iespējas izdzīvot.”

Par lekciju

Viena no laba pilsoņa īpašībām ir pašpietiekamība un noturība, kas vairo, nevis patērē drošību. Proti, spēja pašam parūpēties par sevi un savu ģimeni pēkšņas militāras, tehnoloģiskas vai ekoloģijas krīzes situācijā, nepaļaujoties tikai uz valsts iespējamo atbalstu. Šim nolūkam pasaulē jau ilgāku laiku eksistē “gatavnieku” (“prepper”) kustība, kas aicina domāt stratēģiski un tālredzīgi par savu un savas ģimenes drošību. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un tās psiholoģisko ietekmi uz Latvijas sabiedrību, šie jautājumi kļūst aizvien aktuālāki arī mūsu valsts iedzīvotājiem.

Šīs lekcijas pamatmērķi ir rosināt klausītājus domāt par civilās gatavošanās nepieciešamību mājsaimniecības līmenī un skaidrot mājsaimniecības gatavības plāna struktūru un plānošanas etapus, nevis sniegt lauka izdzīvošanas padomus.

Lekcijas struktūra:

– Kas motivē gatavoties?
– Kustības saknes, definīcijas.
– Iemesli, kāpēc cilvēki negatavojas.
– Izpratne par individuālās plānošanas nepieciešamību.
– Dažādu krīžu sekas.
– Plānošanas cikls un slāņi.
– Raksturīgās kļūdas.
– Piemēri, ieteikumi.
– Jautājumi un atbildes.

Lekcija ierakstīta 2022. gada 9. maijā.