Faktori, kas veido bērna motivāciju mācīties

Pētījumi rāda, ka bērna motivāciju vai tās trūkumu neveido viens apstāklis vai faktors. Motivāciju kā vēlēšanos kaut ko darīt ilgtermiņā veido dažādas lietas.

Pozitīva attieksme pret izglītību

Ko es kā vecāks saku par skolu? Vai skola ir laba vieta? Kāda ir mana pieredze? Ir svarīgi saprast, ka bērns mani sadzird un manu pieredzi ņem vērā. Ja es par skolu izsakos nievājoši vai negatīvi, ļoti liela iespējamība, ka šo attieksmi pārņems arī bērns. Šī viena mazā, negatīvā attieksme var būt tas negatīvais stūrakmens, kas veicinās bērna nevēlēšanos iet uz skolu.

Cieņa pret skolotājiem

Man kā vecākam ir jāsaprot, ka es esmu labs vecāks un skolotāji ir labi skolotāji. Tās ir divas dažādas lomas, kuras nevajadzētu jaukt. Ja es cienu skolotājus, viņos ieklausos, ar viņiem aprunājos un mēģinu saprast, kā manam bērnam skolā klājas, tas veicina gan manu, gan mana bērna cieņu pret skolotājiem.

Vecāku mācīšanās piemērs

Vai es ikdienā kaut ko mācos? Tām nav obligāti jābūt lietām, kuras apgūst no mācību grāmatas. Iespējams, tas ir kaut kas jauns, ko esmu apguvis digitālajā pasaulē, – piemēram, kā man labāk un drošāk organizēt savu digitālo dzīvi. Iespējams, tā ir jauna ēdiena recepte vai paņēmiens, kā kaut ko mājās saremontēt. Šādi un citi piemēri bērnam rādīs, ka arī vecāki ikdienā mācās un apgūst jaunas lietas. Turklāt, apgūstot jaunas lietas, ir svarīgi parādīt arī to, ka man kaut kas nesanāk, ka arī es nesaprotu, meklēju palīdzību un mēģinu izdarīt labāk.

Izpratne par to, ka mācīšanās process ir grūts

Es kā pieaugušais saprotu, ka jaunu lietu apgūšana prasa piepūli un tas ir smags darbs. Ir svarīgi saprast un pieņemt, ka mans bērns ar šīm pūlēm saskaras ik dienu, un neatstāt šīs pūles novārtā. Es savam bērnam varu teikt: “Es saprotu, ka mācīties ir grūti. Arī man nav viegli, bet mēs varētu pamēģināt to darīt kopā. Kādā brīdī atpūtīsimies un tad atkal ķersimies klāt.”

Attiecības ar skolotājiem un klasesbiedriem

Klases mikroklimats ir viena no svarīgākajām lietām, kāpēc bērns vēlas doties uz skolu. Es kā pieaugušais varu saprast un atcerēties no savas pieredzes, ka būšana klasē ar daudziem citiem man nepazīstamiem cilvēkiem nav viegls darbs. Attiecību veidošana, izpratne par to, kā man justies, ja mani aizskar, ko man teikt citiem – tās ir svarīgas pamatiemaņas, un es kā vecāks varu palīdzēt savam bērnam labāk iejusties klasē un veidot cieņpilnas, pozitīvas attiecības ar skolotāju un klasesbiedriem.

Attiecības ar vienaudžiem un skolotājiem ir svarīga lieta, kuru bērns apgūst skolā, un tā ir arī motivācijas sastāvdaļa. Ja bērnam ir sliktas attiecības ar klasesbiedriem, ja viņš ir piedzīvojis negatīvu pieredzi ar skolotājiem, maz ticams, ka viņš gribēs atkal un atkal iet uz konkrēto skolu.

Šo attiecību veidošanā es kā vecāks varu palīdzēt. Es varu atbalstīt bērnu grūtos brīžos, būt kopā ar viņu tad, kad ir labi, pats varu iniciēt sarunas ar klases audzinātāju vai mācību priekšmetu skolotājiem ar skaidru mērķi – saprast, ko es kā vecāks varu darīt labāk vai citādāk, lai palīdzētu savam bērnam skolā justies labāk. Godīga un atklāta sarunāšanās taktika ir viens no vislabākajiem konfliktu risināšanas paņēmieniem.

Šis ieraksts tapis no psihologa Edmunda Vanaga tiešsaistes kursa “Ceļvedis vecākiem: atbalsts bērnam skolas gaitās” lekcijas materiāla. Aicinām uz dalību astoņu lekciju kursā, kur gūsi daudz noderīgu un praktisku padomu par tādām tēmām kā:

Skolā gūto zināšanu nozīme turpmākajā dzīvē
Motivācijas stūrakmeņi
Vecāks kā skolotājs (vai vecākam ir jābūt skolotājam?)
Kā laikus pamanīt un rīkoties mācīšanās grūtību gadījumos
Mācīšanās pamatiemaņas un to apguve
Viedierīču lietošana un digitālā vide
Ārpusskolas interešu izglītība
Vērtējuma nozīme bērna un vecāku dzīvē