Kāpēc ar saņemšanos vien nepietiek? Trīs psiholoģijas idejas, kas palīdz sasniegt mērķus
Mēs visi zinām, ko vajadzētu darīt.
Vairāk kustēties. Mazāk atlikt darbus. Mazāk laika pavadīt telefonā. Sākt krāt naudu. Agrāk iet gulēt. Regulārāk lasīt. Vairāk laika veltīt ģimenei.
Tomēr praksē tas izdodas daudz retāk, nekā gribētos.
Kāpēc?
Vai problēma ir pārāk vājš gribasspēks? Motivācijas trūkums? Vai vienkārši nepietiek pašdisciplīnas?
Psiholoģijas profesors Ivars Austers uz šo jautājumu piedāvā daudz interesantāku atbildi.
Šajā rakstā un video aplūkojam trīs spēcīgas idejas no viņa kursa “Būt modram un sasniegt mērķi”, kas palīdz saprast, kāpēc cilvēki tik bieži rīkojas pretēji tam, ko paši vēlas, un kā daudz veiksmīgāk sasniegt mērķus, nepaļaujoties tikai uz gribasspēku.
Vai gribasspēks patiešām ir galvenais?
Parasti, kad mums kaut kas neizdodas, mēs sev sakām:
“Man vienkārši pietrūka gribasspēka.”
Taču Ivars Austers savās lekcijās stāsta, ka problēma bieži nav cilvēka raksturā.
Mēs vienkārši ļoti slikti prognozējam paši savu uzvedību nākotnē.
No rīta esam pārliecināti, ka vakarā sportosim.
Pirmdien domājam, ka visu nedēļu ēdīsim veselīgi.
Mēneša sākumā plānojam netērēt lieku naudu.
Taču, kad pienāk īstais brīdis, izvēles pēkšņi kļūst daudz grūtākas.
Tieši par šo ir profesora Ivara Austera kurss.
Nevis par to, kā kļūt “stiprākam”, bet gan par to, kā saprast savu psiholoģiju un izmantot to savā labā.
1. Pašdisciplīna sākas nevis galvā, bet vidē
Viena no spilgtākajām kursa idejām balstās sengrieķu stāstā par Odiseju.
Zinot, ka sirēnu dziesmas būs neiespējami ignorēt, viņš nepaļāvās uz savu gribasspēku. Odisejs lika sevi piesiet pie kuģa masta. Tā ir lieliska metafora tam, kā darbojas pašdisciplīna.
Cilvēki bieži domā, ka disciplinēti cilvēki vienkārši ir stiprāki. Patiesībā viņi daudz biežāk ir izveidojuši sev gudrāku vidi.
Piemēram:
- iepriekš ieplāno treniņus;
- izmanto automātiskos uzkrājumus;
- bloķē traucējošās lietotnes;
- vienojas ar citiem par konkrētiem termiņiem;
- samazina kārdinājumus jau pirms tie parādās.
Tas ir viens no svarīgākajiem secinājumiem visā kursā.
Pašdisciplīna bieži nozīmē nevis vairāk cīnīties ar sevi, bet mazāk sevi kārdināt.
2. Kāpēc rodas prokrastinācija?
Daudzi cilvēki domā, ka prokrastinācija nozīmē slinkumu. Taču psiholoģija to skaidro citādi.
Profesors Austers stāsta par parādību, ko sauc par hiperbolisko diskontēšanu.
Vienkāršāk sakot – mūsu smadzenes ļoti pārvērtē tūlītēju ieguvumu un nenovērtē pietiekami ilgtermiņa ieguvumus.
Laba veselība pēc desmit gadiem šķiet ļoti svarīga. Taču kūka, kas šobrīd stāv uz galda, pēkšņi šķiet vēl svarīgāka.
Uzkrājums nākotnei šķiet vērtīgs. Taču jauns pirkums šodien šķiet vēl vilinošāks.
Tieši tāpēc rodas prokrastinācija. Ne tāpēc, ka cilvēks nevēlas sasniegt savu mērķi. Bet tāpēc, ka tuvumā esošais kārdinājums uz brīdi kļūst daudz nozīmīgāks par tālo mērķi.
Tāpēc tik efektīvi darbojas iepriekš pieņemti lēmumi. Ja svarīgākās izvēles izdodas pieņemt vēl pirms kārdinājuma parādīšanās, iespēja sasniegt mērķus ievērojami pieaug.
3. Motivācija mainās daudz ātrāk, nekā mums šķiet
Vēl viena ļoti interesanta profesora Austera atziņa ir saistīta ar emocijām.
Mēs bieži domājam, ka spēsim pieņemt gudrus lēmumus arī tad, kad būsim dusmīgi, noguruši vai izsalkuši. Taču realitātē tajos brīžos mūsu motivācija un prioritātes būtiski mainās.
Tas pats cilvēks, kurš no rīta pieņēma saprātīgu lēmumu, vakarā var domāt pavisam citādi. Tāpēc psiholoģijā tik svarīga ir iepriekšēja sagatavošanās. Nevis cerība, ka “es noteikti saņemšos”. Bet sistēmas, kas palīdz arī tad, kad motivācija pazūd.
Tas ir viens no galvenajiem principiem, kā ilgtermiņā veidot lielāku pašdisciplīnu.
Kā sasniegt mērķus ilgtermiņā?
Ja būtu vienā teikumā jāapkopo profesora Austera kursa galvenā doma, tā varētu skanēt šādi:
Nepaļaujies tikai uz gribasspēku. Veido vidi, kurā pareizā izvēle kļūst vieglāka.
Tieši tāpēc cilvēki, kuri ilgstoši saglabā veselīgus ieradumus, regulāri sporto, veiksmīgi mācās vai sasniedz profesionālos mērķus, ne vienmēr ir motivētāki par citiem.
Bieži vien viņi vienkārši ir labāk sapratuši savu psiholoģiju. Un tas ir daudz drošāks pamats panākumiem nekā cerība, ka katru dienu pietiks motivācijas.
Skaties pilno profesora Ivara Austera kursu
Šajā rakstā aplūkojām tikai trīs idejas no psiholoģijas profesora Ivara Austera kursa “Būt modram un sasniegt mērķi”.
Pilnajā kursā astoņās lekcijās uzzināsi:
- kā rodas prokrastinācija;
- kā darbojas gribasspēks;
- kā veidot lielāku pašdisciplīnu;
- kā pieņemt gudrākus lēmumus;
- kā samazināt kārdinājumu ietekmi;
- un kā daudz veiksmīgāk sasniegt ilgtermiņa mērķus.
👉 Pilnais kurss pieejams šeit.
Par autoru
Prof. Ivars Austers ir psiholoģijas profesors un viens no vadošajiem Latvijas psiholoģijas pētniekiem. Kursā “Būt modram un sasniegt mērķi” viņš skaidro, kā cilvēka domāšana, emocijas un lēmumu pieņemšana ietekmē mūsu spēju sasniegt iecerētos mērķus, balstoties gan psiholoģijas pētījumos, gan praktiskos ikdienas piemēros.