No dārza līdz dvēselei: latvieša pasaules izjūta

No dārza līdz dvēselei: latvieša pasaules izjūta

Prof. Janīna Kursīte savā tiešsaistes kursā “Latvieša pasaule”, kuru veido 10 bagātīgas lekcijas, latvietības tēmu skar plaši un dziļi, un šajā ierakstā piedāvājam uzzināt pa vienai interesantai, noderīgai un iedvesmojošai gudrībai par 10 dažādām tēmām.

Dārzs: Latvietim bija būtiski, lai viss, kas auga pie mājas un pļavās, būtu praktiski noderīgs. Pateicoties šim praktiskumam, latvietis spēja izdzīvot arī ekstremālos apstākļos.

Humors: Gudri stāstnieki ar joku vai apdziedāšanas dziesmu palīdzību apstāstīja vai apdziedāja sapulcējušos cilvēku kopu, tādējādi ar smieklu vētru “uzkarsējot temperatūru”. Pēc tam temperatūru pakāpeniski noplacināja. Šādu rituālo smieklu rezultātā cilvēki tika “iztukšoti”.

Kāzas: Līgavainis kāzu dienā taustīja līgavas krūtis – ja tās bija mīkstas, uzskatīja, ka pirmā dzims meita, ja cietas – dēls.

Krustības: Par krustmāti neņēma sievieti, kura bija stāvoklī, jo uzskatīja, ka tam bērnam būs grūts mūžs.

Māja: Jebkuras ēkas celtniecība tika pielīdzināta demiurga darbībai – celtnieks atkārto Dieva pasaules radīšanas aktu mikro līmenī.

Rituāls: Tradīciju cilvēks ticēja, ka pēc nomiršanas notiek atdzimšana – pārdzimšana bērnos, radu bērnos, dzimtā. Folklorā nereti ir grūti atšķirt, vai runa patiešām ir par nomiršanu vai par nomiršanu uz laiku (kā jebkuru pāreju).

Sakrālās zinības: Sakrālās zinības saistījās ar kreiso roku un ar “līkumu”; indoeiropiešiem – ar netiešo, noslēpto, ko zina un saprot “savējie”. Ikdienas dzīve ir “taisna” (tieša runa, tiešas norādes), savukārt “elka” nozīmē simbolisku runu un darbību (“ej apkārt”).

Svētki: Lai pārtaptu no jauna, viss vecais ir jānojauc, jāaizmet prom (īpaši labi redzams Jāņos, kad viss vecais tiek sadedzināts, cilvēki dodas peldēties kaili).

Tautasdziesmas: Tautasdziesmu var dziedāt vienatnē, lai harmonizētu visas savas fiziskās un garīgās daļas, kā arī nelielā pulciņā, lai visi noskaņotos uz viena garīgā viļņa.

Telpas uztvere: Bērinieki, atgriežoties no mirušā apbedīšanas, kokā iezīmēja robežu, kas simbolizēja nošķīrumu starp mirušo un dzīvo pasauli.


Ienirsti latviskās dzīvesziņas dziļumā un atklāj, kā senču gudrība var iedvesmot arī mūsdienās. Pievienojies kursam un iepazīsti rituālus, dziesmas un simbolus, kas veido mūsu saknes.

Iegādāt