Pareizrakstība: piecas kļūdas, ko būtu labi nepieļaut

Pareizrakstība: piecas kļūdas, ko būtu labi nepieļaut

Korektore un brīnišķīgā pasniedzēja Guna Kalniņa jau mums ir ieaudzinājusi, ka pareizrakstība un valodas lietojums ir pašcieņas jautājums un mūsu vizītkarte. Pareizrakstība ir vairāk nekā tikai gramatikas un sintakses noteikumu ievērošana; tā ir mūsu intelektuālās un profesionālās identitātes izpausme. E-pasta vēstule, ko tu uzraksti, stāsta par tevi, vēl pirms ir atvērti pielikumi, kuros aprakstītas tavas kompetences.

Pareizrakstība kā vizītkarte

Iedomājies sevi rakstām motivācijas vēstuli potenciālajam darba devējam, pārdošanas sludinājumu vai pat iepazīstoties internetā. Lietojot kļūdainu valodu, tu gluži nevajadzīgi nostādi sevi zemāk, samazini savas izredzes, kā arī pazemini savu preču un pakalpojumu vērtību.

Piemēram, ja nepieciešams santehniķis. Cik patīkami būtu apmainīties ziņām par gaidāmo vizīti un risināmo problēmu korektā un skaidrā latviešu valodā. Pareizas valodas lietošana uzreiz radītu sajūtu, ka santehniķis arī savā profesionālajā laukā būs akurāts un prasmīgs.

Svarīgi piebilst, ka šeit nerunājam par tiem, kuru dzimtā valoda ir cita un kuri latviešu valodu apguvuši pieaugušā vecumā. Pret šiem ļaudīm mēs esam laipni un acumirklī piedodam, ja viņi nezina visus mūsu cimperlīgās gramatikas savdabīgos līkločus.

Biežākās un nejaukākās kļūdas

Piecas viegli iegaumējamas situācijas, kad nepieļaut pilnīgi nevajadzīgas (un maķenīt apkaunojošas) kļūdas.

“Ka” un “kad” lietošana

“Kad” ir kā pulkstenis, kas norāda uz laiku, kad tev kaut kur jābūt. Ja saņem ziņu ar vārdu “kad,” zini, ka tiek noteikts laiks un vieta. Piemēram, “Saņēmu ziņu, kad man jābūt Parīzē” nozīmē, ka tu zini, kad tieši jābūt šajā burvīgajā pilsētā.

Savukārt “ka” liek zināt, ka notikums ir gaidāms, bet atstāj nelielu intrigu. “Saņēmu ziņu, ka man jābūt Parīzē” — hmm, interesanti, labi, bet kad? Ah, tas droši vien pārsteigums.

Rakstīt “jeb” vai “vai”?

“Vai” lieto, ja runa ir par divām dažādām lietām: alus vai vīns.
“Jeb” lieto, ja runa ir par vārdiem ar vienādu nozīmi: alus jeb miestiņš.

Iedomājies, ka “jeb” ir kā tava vecmāmiņa, kas vienmēr grib, lai ēd vēl. “Kartupeļi jeb tupeņi, jeb buļbas, galvenais, lai bērns paēdis!”

Savukārt “vai” ir kā ne pārāk dāsns draugs, kurš tomēr apņēmies izmaksāt vakariņas restorānā un maltītes noslēgumā vaicā: “Nu, deserts vai kafija?” Un tu zini, ka izvēlēties abus būs nepieklājīgi.

Teikt “pastāvīgs” un “patstāvīgs”?

Ja tu esi “pastāvīgi” iemīlējies, tas nozīmē, ka tev ir ne pārāk garlaicīga un vismaz viegli trauksmaina dzīve. Ja tu esi “patstāvīgi” iemīlējies… Nu, tas nozīmē, ka tev nav nepieciešams citas personas apstiprinājums. Tātad tu jau esi pašpietiekams romantiķis!

Tavs darbs ir “efektīgs” vai “efektīvs”

“Efektīgs” “saista uzmanību” un ir kā salūts – krāšņs, bet ne obligāti lietderīgs.
“Efektīvs” “dod rezultātus” un ir kā labs kafijas automāts – darbojas lieliski!

Tātad atkarībā no situācijas, “efektīgs” nozīmē “iespaidīgs, bet ne vienmēr praktisks”, savukārt – “efektīvs” ir “vienkāršs, bet darīs to, ko vajag”.

Papildu vs papildus

“Papildu” lieto kopā ar lietvārdu; tas ir kā pica ar ekstra sieru. Papildu siers picu padara garšīgāku.

Savukārt “papildus” lieto kopā darbības vārdu, visbiežāk aiz tā. Tas nozīmē, ka kaut kas jādara vairāk. “Pēc tik daudz picām, lai uzturētu formu, man ir jāsporto papildus.”


Visbeidzot – pareiza rakstu valoda ir kā labs uzvalks: to pamanīs un novērtēs tie, kas pievērš uzmanību smalkām lietām. Tas cels tavu un tevis rakstītā vērtību. 

Uzlabo savu pareizrakstību, reģistrējies Gunas Kalniņas kursā “Pareiza un moderna rakstu valoda – korektora padomi”. Kurss tavā rīcībā paliks neierobežotu laiku. Un neaizmirsti ielūkoties dāsnajā latviešu valodas vārdnīcu krātuvē: Tezaurs.lv