Prāts kā resurss, nevis šķērslis

Ikvienam no mums ir brīži, kad prāts šķiet kā savvaļā iztrūcis zirgs – domas skrien, emocijas virmo un uzmanība lēkā no viena kairinājuma uz nākamo. Sena gudrība saka: “Laimes un nelaimes avots ir tas pats – mūsu prāts.” Mūsdienu psiholoģija piekrīt – mūsu iekšējais stāvoklis ietekmē ne tikai to, kā jūtamies, bet arī to, kā darbojamies, pieņemam lēmumus un veidojam attiecības.

Prāts – ierocis vai sabiedrotais

Pētījumi liecina, ka satraukts un haotisks prāts ietekmē mūsu spēju risināt problēmas un pieņemt optimālus lēmumus. Kognitīvās neirozinātnes speciālists Daniels Goulmans (Daniel Goleman) savā darbā par emocionālo inteliģenci raksta: “Hronisks stress samazina mūsu spēju domāt skaidri, pieņemt stratēģiskus lēmumus un saglabāt emocionālu līdzsvaru.”

Savukārt mierīgs, fokusēts prāts ļauj ne tikai labāk tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, bet arī justies pilnvērtīgāk. Budisms to dēvē par “modrību” (sati) – spēju apzināti būt klātesošam “šeit un tagad”, vērojot sevi ar līdzcietību, nevis tiesāšanu.

Ko mums māca gan zinātne, gan Austrumu tradīcijas?

Kā pārvaldīt šo sarežģīto, bet vērtīgo rīku – prātu? Gan senās tradīcijas, gan jaunākie pētījumi rāda vienu – apzinātības prakse ir atslēga.

• Meditācija un apzinātība (mindfulness): Harvardas universitātes pētījumā (2011) pierādīts, ka jau 8 nedēļas ilga apzinātības prakse samazina amigdalas (baiļu un stresa centrs smadzenēs) aktivitāti un palielina prefrontālās garozas blīvumu – zonu, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un līdzjūtību.
• Dziļā elpošana un uzmanības trenēšana: Jogas tradīcijā elpa (prāna) tiek uzskatīta par tiltu starp ķermeni un prātu. Elpošanas tehnikas vai vienkārša apzināta ieelpa un izelpa aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, palīdzot ķermenim nomierināties.
• Uzmanības vērošana (Vipasānas meditācijas prakse) māca mums būt novērotājam, nevis savu domu upurim. Šī pieeja ļauj paskatīties uz domām no malas un neļaut tām mūs pārņemt. Kā teicis 20. gs. indiešu garīgais skolotājs Šri Nisaragadata: “Tu neesi prāts. Tu esi tas, kurš to vēro.”

Prāts kā resurss, nevis šķērslis

Kādēļ šis viss ir būtiski? Jo prāts, kuru iemācāmies vadīt, kļūst par sabiedroto – rīku, kas palīdz mums būt mierīgiem stresa brīžos, darboties fokusēti un dzīvot apzinātāk. Anša Jurģa Stabinga tiešsaistes kursa “Vienkāršas prāta pārvaldīšanas tehnikas” dalībnieki uzsver, ka pat vienkārši ikdienas vingrinājumi palīdz:

• apturēt domas, kad tās sāk mutuļot,
• mazināt trauksmi un spriedzi pirms miega, darba sanāksmē vai citās ikdienas situācijās,
• saprast savu domāšanas modeli un reaģēt uz dzīves notikumiem nevis impulsīvi, bet ar skaidrību,
• pieņemt sevi un citus ar lielāku līdzcietību.

Šis kurss piedāvā vienkāršas, praksē pielietojamas tehnikas un vingrinājumus, ko vari ieviest jau nākamajā darba pārtraukumā, zināšanas, kas nepaliek tikai galvā, bet spēj mainīt dzīvi, un iedvesmojošu pasniedzēja mieru, ko var sajust cauri ekrānam.

Noslēgumā

Mēs nevaram kontrolēt visu, kas notiek apkārt, bet varam iemācīties pārvaldīt to, kas notiek mūsos. Mierīgs prāts nav luksuss – tā ir dzīves prasme. Tāda, ko var apgūt. Tāda, ko vērts apgūt.

Mācies savā ritmā un atgriezties pie materiāliem jebkurā brīdī – lekcijas ir atkārtoti klausāmas, piemērotas arī steidzīgai ikdienai un kalpo kā ilgtermiņa resurss pārmaiņām.

Iegādāt: 12.90 €