Artis Svece: Kritiskā domāšana un informācijas analīze
Nebijusi zema cena! Vēlamies, lai šo kursu noklausās ikviens! Tikai līdz 6. jūlijam.
Ieguvumi kursa klausītāju vārdiem
Spēja atpazīt maldinošu informāciju un viltojumu pazīmes. Kurss palīdz izprast, kā tiek radītas un izplatītas viltus ziņas, nodrošina praktiskas metodes, lai izvērtētu, vai informācija ir ticama, apmāca būt uzmanīgiem un neuzķerties uz manipulācijām medijos un sociālajos tīklos.
Praktiski piemēri no reālās dzīves – viegli uztverams un uzreiz pielietojams saturs. Teorija tiek skaidrota ar daudziem konkrētiem un saprotamiem piemēriem, nodrošinot zināšanas, kas uzreiz pielietojamas gan darbā, gan ikdienas situācijās.
Veicina dziļāku un kritiskāku domāšanu. Rosina analizēt, pārdomāt un pārbaudīt savus uzskatus. Iemāca uzdot pareizos jautājumus, pirms pieņemt redzēto vai dzirdēto kā patiesību. Attīsta spēju “lasīt starp rindām” un saskatīt nepateikto vai slēptos nolūkus.
Saprotams, strukturēts un saistošs pasniegšanas veids. Pasniedzējs izmanto vienkāršu valodu, piemērus un humoru, padarot pat tēmas sarežģītos jautājumus pieejamus visiem. Kursa saturs piemērots arī tiem, kam tēma ir jauna vai šķiet sarežģīta.
Aktuāls un noderīgs mūsdienu informatīvajā pārbagātībā. Palīdz orientēties informācijas pārpilnībā un izvērtēt ziņu patiesumu – īpaši svarīgi vēlēšanu, krīžu un sociālo pārmaiņu laikā. Nodrošina prasmes, kas ir būtiskas ikvienam, kurš ikdienā saskaras ar interneta, mediju vai publisko komunikāciju vidi.
Personīgā izaugsme un intelektuāls izaicinājums. Kursa laikā tiek pārbaudīti ierastie domāšanas paradumi, mudinot domāt citādāk un aizdomāties par pašsaprotamo.
Klausītāji, auditorija: visi, kas savā ikdienā saskaras ar informācijas iegūšanu un analīzi, tātad ikviens, kas lasa, klausās vai skatās ziņas.
Dalībnieku atsauksmes
“Aktuāli jautājumi, kas uz lielu skaitu šobrīd pieejamās informācijas ļauj palūkoties dziļāk un atšķirīgāk.”
“Bija noderīgi uzzināt par metodēm, kas tiek izmantotas, lai radītu viltus ziņas.”
“Bija vērtīgi paskatīties uz ikdienā sastopamām lietām no pilnīgi cita skatpunkta. Ļoti patika un vērtīgi šķita, ka lektors teoriju uzreiz iekļāva piemēros, kas palīdzēja labāk saprast, kā jaunās zināšanas lietot ikdienā.”
“Ieguvu skaidrību par to, kā informācija var tikt sagrozīta. Tagad vieglāk pamanīt manipulācijas sociālajos tīklos.”
“Pēc kursa sāku biežāk uzdot jautājumus un pārbaudīt faktus.”
“Vērtīgi piemēri no mediju telpas – palīdzēja sasaistīt teoriju ar ikdienu.”
“Pasniedzējs ar ļoti labu humoru, un saturs lekcijām bija izcili strukturēts.”
Par kursa saturu
Pēdējos gados, runājot par sabiedrību un politiku, arvien biežāk dzirdams jēdziens “pēcpatiesība” – laikmets, kurā faktus aizēno emocijas un viedokļi. Šādā informatīvā vidē kļūst arvien grūtāk atšķirt ticamo no maldinošā.
Šis kurss iepazīstina ar kritiskās domāšanas pamatiem un sniedz praktiskus rīkus informācijas analīzei. Mācīsimies atpazīt manipulāciju, nepilnīgu vai neprecīzu valodu, kā arī izplatītākās loģikas kļūdas, kas apgrūtina orientēšanos ikdienas vēstījumos.
Kurss filmēts 2017. gada rudenī, taču savu aktualitāti nav zaudējis.
Par lektoru
Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c. Autora profils un raksti portālā Satori.
Lekciju saraksts
Pirmā lekcija. Kas ir kritiskā domāšana?
Termins “kritiskā domāšana” tiek lietots gan plašākā nozīmē kā spēja patstāvīgi domāt un spriest, gan arī šaurākā – kā domāšanas tehnika, kas ļauj analizēt un izvērtēt citu teikto. Lektors Artis Svece par jēdzienu “kritiska domāšana” un “kritiskā domāšana” izpratnēm.
–
Otrā lekcija. Negodīgi paņēmieni
Ir bezgalīgi daudz veidu, kā var kļūdīties un sarunāt aplamības, tomēr cilvēki ir pamanījuši, ka pastāv arī kļūdas un negodīgi retoriski paņēmieni, kuri sastopami regulāri. Vienkāršākais veids, kā neļauties maldinātājiem, ir zināt šīs klasiskās kļūdas un negodīgos paņēmienus.
–
Trešā lekcija. Ticamais un neticamais. Kam ticēt?
Zinātnieki mēdz teikt, ka dažkārt acīmredzamais ir pārsteidzošs un neticams. Tomēr biežāk mums nākas izlemt, vai ticēt pārsteidzošām lietām, kuras paši savām acīm neesam redzējuši. Klasisks piemērs ir sazvērestības teorijas vai urbānie mīti.
–
Ceturtā lekcija. Ticamais un neticamais. Kāpēc tic?
Pastāv dažādi faktori, kas nosaka mūsu attieksmi pret informāciju. Ne vienmēr tie palīdz mums nonākt pie pareizā secinājuma. Tomēr ja apzināmies to, kas ietekmē mūsu spriedumu skaidrību, un protam uzdot pareizos jautājumus, varam vieglāk izvērtēt arī grūti pārbaudāmu informāciju.
–
Piektā lekcija. Vārdos nepateiktais. Implicīti un eksplicīti pieņēmumi
Bieži vien saprast otra cilvēka teikto, portālā uzrakstīto, reklāmā attēloto šķiet tikpat viegli kā elpot, bet šis vieglums ir mānīgs. Pirmkārt, saprašanas process ir sarežģīts, lai gan ne vienmēr pilnībā apzināmies dažādos “mehānismus”, kas to nodrošina. Otrkārt, pieredze rāda, ka dažkārt tas, kas pirmajā mirklī šķiet skaidrs un saprotams, tāds nemaz nav. Viens no veidiem, kā saprast pateikto, ir pievērst uzmanību nepateiktajam jeb implicītajam.
–
Sestā lekcija. Vārdos nepateiktais. Grūtības
Katram mūsu izteikumam vai darbībai ir kaut kāds pieņēmumu ietvars, kas lielākoties netiek skaidri izteikts un aprakstīts. Dažkārt tieši tur slēpjas apšaubāmi pieņēmumi un aizdomīgi vēstījumi.
–
Septītā lekcija. Viltvārdība. Diskursa analīze
Vārdi ir viltīgi. Tie var mūs iedvesmot un aizraut, bet var arī aizvest neceļos. Izteiksmīgi, bet neprecīzi formulējumi var radīt vienkāršas un skaidras patiesības iespaidu, bet šī skaidrība bieži vien izrādās mānīga. Daudzkārt atkārti saukļi nosēžas atmiņā, bet atkārtošana pati par sevi nav pierādījums tam, ka teiktais ir patiess.
–
Astotā lekcija. Viltvārdība. Ietvari
Pasaulē, kura ir pārpludināta ar mikrotekstiem – īsziņām, tvītiem, reklāmas saukļiem, ziņu virsrakstiem –, informācijas patērētājiem jābūt īpaši modriem un jāpievērš uzmanība tam, cik daudzslāņaina un nestabila ir vārdu nozīme.
