Kā novecot veselīgāk? Hārvarda profesora ieteikumi
Ko zinātne šobrīd zina par novecošanas bioloģiju, bioloģisko vecumu un iespējām ilgāk saglabāt veselību, enerģiju un fiziskās spējas? Šajā Open.lv lekcijā aplūkojam Hārvarda profesora Deivida Sinklēra idejas par novecošanu un dzīvesveida nozīmi šajā procesā.
▶︎ Noskaties lekciju un uzzini, kas ietekmē mūsu bioloģisko vecumu un ko ikdienā varam darīt veselīgākai novecošanai.
Par šo lekciju
Kāpēc divi cilvēki vienā vecumā var justies tik atšķirīgi?
Vienam 55 gados ir spēks, enerģija, skaidra galva un sajūta, ka priekšā vēl daudz aktīvu dzīves gadu. Otrs tajā pašā vecumā jau cīnās ar nogurumu, sāpēm, cukura līmeņa svārstībām, lieko svaru vai sajūtu, ka ķermenis pamazām sāk neklausīt.
Pasē abiem var būt viens un tas pats vecums. Taču viņu bioloģiskais vecums un organisma novecošanas pakāpe var būt ļoti atšķirīga.
Kāpēc tā? Un vai to, cik ātri novecojam, iespējams kaut nedaudz ietekmēt?
Lekcijā aplūkojam, ko par novecošanu un veselīgu novecošanu stāsta Hārvarda bioloģijas profesors Deivids Sinklērs un kāda nozīme šajā procesā var būt mūsu ikdienas paradumiem.
Kas ir novecošana?
Par novecošanu bieži domājam kā par ārēji redzamu procesu – parādās grumbas un sirmi mati, samazinās fiziskais spēks, nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotos.
Taču ārējās novecošanas pazīmes ir tikai daļa no daudz plašāka procesa.
Lekcijā balstāmies Hārvarda profesora Deivida Sinklēra idejās. Viņš novecošanu aplūko šūnu līmenī – kā procesu, kurā organisms pakāpeniski zaudē spēju uzturēt kārtību, precīzi nolasīt informāciju un efektīvi atjaunoties.
Tieši tāpēc hronoloģiskais vecums ne vienmēr precīzi raksturo mūsu ķermeņa stāvokli.
Hronoloģiskais un bioloģiskais vecums nav viens un tas pats
Hronoloģisko vecumu nosaka pavisam vienkārši – tas ir gadu skaits kopš mūsu dzimšanas.
Savukārt bioloģiskais vecums raksturo organisma funkcionālo stāvokli. Diviem 55 gadus veciem cilvēkiem tas var ievērojami atšķirties.
To ietekmē ļoti daudzi faktori – ģenētika, apkārtējā vide, slimības un arī mūsu dzīvesveids.
Tieši pēdējais ir īpaši interesants, jo daļa no faktoriem, kas saistīti ar veselīgu novecošanu, ir mūsu pašu ietekmējami.
Kā dzīvesveids ietekmē novecošanu?
Viena no praktiskākajām lekcijas atziņām ir ļoti vienkārša: mūsu šūnas nepārtraukti saņem informāciju par apkārt notiekošo.
Ēdiens ir signāls. Izsalkums arī ir signāls. Kustība, miegs, stress un atpūta nav tikai ikdienas paradumi – tie sniedz organismam informāciju par apstākļiem, kuros tam jādarbojas.
Vai visu laiku ir pārpilnība? Vai ķermenim ir brīži, kad tas var pārslēgties uz atjaunošanos? Vai muskuļiem regulāri tiek dots signāls, ka tie joprojām ir nepieciešami? Vai ir pietiekami daudz miega un atpūtas?
Šādi šķietami vienkārši ikdienas faktori ilgtermiņā var kļūt nozīmīgi. Īpaši svarīga ir vielmaiņas veselība – vairāk par to, kā kustība, muskuļu masa, miegs un ikdienas paradumi ietekmē vielmaiņu, lasi Open.lv rakstā “Kā uzlabot metabolismu?”
Kas palīdz veicināt veselīgu un aktīvu novecošanu?
Nav viena paraduma vai brīnumlīdzekļa, kas apturētu novecošanu. Taču ir vairākas jomas, kurām vērts pievērst uzmanību:
- regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši muskuļu spēka saglabāšana;
- pilnvērtīgs uzturs un vielmaiņas veselība;
- pietiekams un kvalitatīvs miegs;
- laiks organisma atjaunošanās procesiem;
- ilgstoša stresa mazināšana;
- uzmanība saviem veselības rādītājiem un izmaiņām tajos.
Īpaši nozīmīga loma, gadiem ejot, ir muskuļu spēka un fizisko spēju saglabāšanai. Turklāt treniņiem nav jābūt vienādiem visiem. Par to, kā fiziskās aktivitātes pielāgot sievietes organismam dažādos dzīves posmos, vairāk lasi rakstā “Treniņš sievietei – ko darīt citādi?”
Aktīva novecošana šajā nozīmē nenozīmē mēģinājumu par katru cenu palikt jaunam. Drīzāk tā nozīmē pēc iespējas ilgāk saglabāt ķermeņa spējas, kustīgumu, enerģiju un iespēju pilnvērtīgi piedalīties dzīvē.
Veselīga novecošana nav cīņa ar vecumu
Šī lekcija nav par mūžīgās jaunības solījumiem. Tā nav arī par ekstrēmu badošanos, biohakinga trikiem vai vienu brīnumlīdzekli pret novecošanu.
Drīzāk tā ir mierīga un saprotama saruna par to, kā labāk izprast savu ķermeni.
Veselīga novecošana nav cīņa ar vecumu. Tā ir gudrāka sadarbība ar savu ķermeni.
Tas nozīmē pievērst uzmanību tam, kad un ko ēdam, kā kustamies, kā guļam un atpūšamies un ko mums stāsta mūsu veselības rādītāji.
Novecošanu apturēt nevaram. Taču tas nenozīmē, ka nevaram darīt daudz, lai ilgāk saglabātu spēku, veselību un dzīves kvalitāti.
Vairāk šādu lekciju Open.lv Studiju abonementā
Šis video ir daļa no Open.lv satura, kas pieejams Open.lv Studiju abonentiem.
Studiju abonementā atradīsi lekcijas un kursus, kuros apkopojam pasaules līmeņa autoru, pētnieku un praktiķu idejas par veselību, psiholoģiju, attiecībām, bērnu audzināšanu un citām dzīvē svarīgām tēmām.
Ieguldot daudzu stundu redakcijas darbu, mēs sarežģītas idejas pārvēršam skaidrā, cilvēcīgā un ikdienā izmantojamā saturā.